Reiz Positivusā mani uzrunāja viens jauns čalis, jautājot vai es kādreiz mācījos licejā un vai es viņu atceros, jo viš mani atcerējās un atpazina. Biju diezgan šokā, ka tik izskatīgs čalis mani ievērojis (jo es vnmr biju tikai kkur fonā tiem ievērojamākajiem cilvēkiem), bet viņu neatcerējos tur redzējusi. Tā nu atvainojos, ka diemžēl neatcerējos un devos tālāk, bet notikums neatstāja prātu un grauza. Pēc kāda laika gan atcerējos viņu, un atkal nošokējos kā mazais piemīlīgais blondais puika no liceja, par kuru vienmēr biju domājusi, ka tas nu gan meitenēm lauzīs sirdis, bija mainījies un nobriedis pa tiem dažiem gadiem. Bet toreiz tā arī neatradu brīdi, lai pateiktu, ka atcerējos.
Šorīt sapnī viņu redzēju.
Pati savu sirdi salauzu :D

Mājās un jau darbos un nedarbos dienās un nedienās.

Dažreiz dzīvē kļūst skumji - ne pašsajūta tā izcilākā, ne noskaņojums tas gaišākais - bet no darba un skolas īsti neaizbēgsi. Tad atliek vien uzvilkt savas komforta drēbes un doties ārā. Aukstā laikā tās ir tāds pasens paliels, silts vilnas džemperis zaļganā tonī un kopš nesenākiem laikiem viena melna vilnīga jaka. Paši par sevi tie apģērba gabali arī forši un tiek vilkti arī jaukākos un priecīgākos noskaņojumos. Bet, ja jūtos slikti, tad tās ir manas bruņas.

Restaurējot datoru un atjaunojot datu krājumus no iepriekšējiem datoriem, "atradu" sen savākto mūziku. Ak, atmiņas! :D Grūti izvēlēties, ar kuru skaņdarbu sākt..

6h līdz pēdējam dāņu eksāmenam
43,5h līdz pametu Aarhus
53h līdz būšu LV

Tik ļoti gribu mājās..

Flip the table! Fuck this shit!
Tik zaļa no skaudības! Tik nepamatotas dusmas uz viņiem visiem!
Hate this!
Es arī gribu kalnus un sniegu un pārejošo brīvības ilūziju!

Kamēr biju LV, bij ļoooti grūti pamosties no rītiem, jo bij grūti aiziet gulēt pirms 2iem naktī. Domāju, ka tas kāds mistisks jetlag nomainot 1h laika zonu.
Bet tagad braucot atkal uz DK, sapratu, ka tas laikam bij tas reversias kultūršoks, par ko brālis brīdināja, tikai izpaudās citādāk. Ne jau gaismas/tumsas periods baigi mainījās, ne apstākļi, bet tā attiesksme pret dzīvi un citiem cilvēkiem. No tā grūti atradināties.

Pirms ~2h ierados savās DK mājās. Pēc ~5,5h pirmais eksāmems DK. Mācījusies baigi neko neesmu, bet varēšot visu izmantot.
Bet bail iet gulēt - ka nenoguļu..

I'll be disappointed if the Resistance wins.
Because it has to be about the balance.

Attapos, ka ar vienu kāju esmu vēl vienā konvencionālā rāmīti. Jau sen sajūta, ka tas nav priekš manis un tur nepiederu, bet izkāpt ārā pavisam arī bail.
Un tā parasti - ne šur, ne tur, pa vidu kaut kur..

Kāpēc cilvēki, spriežot par nākotnes pārtikas iztrūkumu pieaugošās populācijas pieprasījuma dēļ, plāno kā optimizēt lauksaimniecības metodiku un zemes izmantošanu, bet ne par to kā ierobežot cilvēku skaitu?
Kāpēc cilvēki ir tik egoistiski? Ka tik ražot vairāk un turēt pie aparātiem ilgāk.
Nav jau tā, ka cilvēkam kā sugai draud izmiršana tuvākajā laikā.. :/
Tehnoloģijas un uzlabojumi un [dažas] inovācijas ir laba lieta, bet tak jāsaprot, ka arī atjaunojamie resursi ir ierobežoti!
Masas nezūdamības likums - lietas nerodas no nekā - ja gribi radīt dzīvību vai kādu pabarot, tad kaut kas ir jāiznīcina un jau laicīgi un jēdzīgi, lai ātrāk tiek vielu aprites ciklā.
Neesmu ne destruktīvs, ne suicidāls cilvēks [varbūt nedaudz depresīvs], bet šī pasaules iekārta un cilvēku neaizdomāšanās par tādām lietām ļoti skumdina :(

3 nedēļas, un lekcijas šeit cauri.
3 nedēļas un 3 dienas, un būšu mājās (lai aizietu uz dažām lekcijām LU).
Vēl 3 prezentācijas, šūnu krāsošana un bildēšana, 2 projektu atskaites.
Neironi sanāca! pēc krāsošanas un bildēšanas redzēs vai aug arī šķiedru virzienā.
Augi.. augi izdarīja "interesantas" lietas -_- šajā projektā es esmu ļoti skeptiska un neredzu tajos rezultātos tādu nozīmi kā pārējie, bet lai jau - gan jau background zināšanu trūkums pie vainas..

Sāku apjukt ar to izglītību šeit - vairs nesaprotu, ko te uztver nopietni un ko nē, kas ir svarīgi un kas nav. Zūd saprašana par kārtību, organizētību un standartiem. Kam augstākas prasības - man vai dāņiem?


I can whisper, I can yell
But I know
I'm just talking to myself
/Linkin Park/

Pirms aizdevos apbraukāt Jitlandi, sāka likties, ka pietrūkst Latvijas māju un tur atstāto cilvēku un lietu, un ka gribu atpakaļ.
Bet izbrauciena noslēgumā sapratu, ka man vnk nedaudz jau apnīk Aarhus un sāku nogurt no dzīvošanas ar citiem [svešiem] cilvēkiem un naudas trūkuma un konstantās runāšanas angliski. Jūtos šeit ierobežota.
Pat ja mani paņemtu uz PhD vietu šeit un es varētu atļauties dzīvot viena, nez vai gribētu te dzīvot vēl 4-5 gadus :/
Bet sākumā jāpabeidz maģistrs..

Biotopu sezona iet uz beigām un cilvēki plāno noslēguma semināru.
Laikam vakar atcerējos par biotopu mācību laika ieķeršanos. Pagājušonakt redzēju viņu sapnī. Šodien atcerējos viņa vārdu :D
Redz - ar laiku un jauniem apstākļiem viss pāriet.

[Vismaz līdz brīdim, kad atceries un atkal sāc domāt "kā būtu, ja būtu.." ietvaros, lai arī cik bezcerīgi tas nebūtu.
Bet šobrīd jebkas ir labāks par elpošanas sistēmas specifiku nirstošajos zīdītājos -_-]

..plašums

6 dāmas, 1 jaunskungs. Visi no politikas un sociālajām zinātnēm.
Un tad es viens tāds biologs.
Būs drausmīgi, bet citādāk Dāņzemi var nesanākt apskatīt.

Virtuve ir labākā vieta mājās. Tur ir vissiltāk, visjaukāk, ledusskapis un labākais internets.

Pēdējās brīvlaika dienās ieviesu telefonam PSP opciju un uzsāku Persona 3 Portable versiju.
Tad nu kamēr tā sēdēju virtuvē un spēlēju, parunājāmies ar mājasbiedreni par spēlēm un brīvlaiku, un tā un šitā, un viss beidzās ar viņas stacionāro datoru uz virtuves galda.
Tā nu mēs pavadījām vakarvakaru un gandrīz visu šodienu - viņa ar Witcher, es ar P3P.
Mājīgi :)

Klavierfestivāls par tēmu Bēthovens. 7 dienas, 7 koncerti. Bezmaksas. 

Vakarnakt saņēmu paciņu no mājām, šorīt pakoju vaļā. Tik eglīte pietrūka.
Pārsteiguma brūnītis bij ļoti garšīgas brokastis.
Tāda sajūta, ka vispār pārtieku tikai no saldumiem un sviestmaizēm, lai gan tā laikam nav, jo kartupeļi, burkāni un makaroni arī beidzās :/

Un vēl liekas, ka kkas fundamentāli nepareizs psihē un uztverē, jo diezgan vienalga, ka neesmu Latvijā un mājās. Cilvēki arī diezgan nepietrūkst, bet tas laikam saistāms ar to, ka arī LV biju diezgan viena visu laiku un visus reti satiku, pārsvarā tik online sarakstēs dalījāmies pārdomās un idejās un tamlīdzīgi, līdz ar to nav īsti atšķirības.

Esmu te jau 7 nedēļas. Kā laiks skrien. Ātrāk nekā Kolkā.
Būšu vēl 9,5. Gandrīz pusē. Jāpaspēj vēl tik daudz..

Jup, manas īsās un neizsmeļošās atbildes noteikti ir tēta audzināšanas ietekme.
Šodien pārmaiņas pēc atbildēju viņam bik detalizētāk par to kā man iet, ar cerību, ka viš darīs tāpat. Bet nē :)

Pag.nedēļ mācījāmies kodēt dizainu 3D printēšanai. Šodien apguvām elektrovērpšanu (electrospinning).
Pēc brīvlaika jātaisa savs mini-projektiņš pašiem.
Tik daudz iespēju un pielietojumu! :D

Gandrīz viss liekas kā pienākums. Pienākums ēst, gulēt, iet uz uni, iet ciemos, braukt ar riteni, mazgāties.. Jādara tāpēc, ka jādara.
Tik kafija un grāmatas vēl neliekas kā obligāts pienākums. Un Biofabrication ir kaut kur pa vidu..

Nesen sapnī redzēju J. Apķēros un nelaidu vaļā - tik ļoti pietrūkst cilvēciskā fiziskā kontakta. Tas arī, visticamāk, iemesls, kāpēc gandrīz sanāca atkārtot to 10 gadus seno kļūdu. Bet sekas nav tā vērtas.
Būtu jauki, ja varētu kādreiz tikt pie cuddle-buddy - būtu skinship bez visām problēmām, ko sagādā romantisko/intīmo atiecību veidošana. Kā kādreiz bij ar Nim..

Piekdien pavadīju 9h stādot mazas nezālītes. Meditācija un šausmas vienlaicīgi. Un muskuļu sāpes. Kāpēc cilvēki to dara?
Šodien jāiet apraudzīt, kā audžubērniņi pārdzīvojuši brīvdienas.

Pēc 10 gadiem.. jeb kā pirms 10 gadiem - stāsts tas pats, tik cilvēks cits.
Gribētos domāt, ka es kopš tā laika esmu mainījusies un no tās kļūdas esmu mācījusies.

Pateicoties jaunajiem slovēņu draugiem, atkārtoti iepazīstu Laibach.

Kad galvenais motivējošais iemesls apmeklēt kādu pasākumu, visticamāk, ir arī galvenais iemesls kāpēc to nevajadzētu darīt :D

Jau nedēļu sāp galva. Cerams pāries līdz ar visām magnētiskajām vētrām, jo tas jau kļūst par traku..

Šodien krāsojām peļu fibroblastus un skatījāmies mikroskopā kā spīd. Rīt mācīšos kā pareizi jāstāda eksperimentālie augi.
Un tad iknedēļas 5dienas bārs. Tikai šonedēļ tas būs visa kampusa platībā, ne tikai pa zinātņu mājām..
Fun!