vienmēr sanāk pieķerties svešiem cilvēkiem...
cik nu svešiem, cik pazīstamiem un zināmiem...
bet tikuntā - es kļūstu atkarīga no sarunām ar viņiem un ja viņi nerunā tad paliek slikti un skumji...
un tagad atkal tā ir...
man vienmēr vajag kādu...
ja attālumā tad sarunāties ar viņu, ja blakus tad kaut vai klusumā, bet apziņu ka ir kāds līdzās...
un tam nav nekāda sakara ar otrajām pusītēm...