It kā jau nav daudz laika pagājis, bet liekas, ka mūžība jau pagājusi kopš Songkran svinēšanas, jaunu cilvēku iepazīšanas, vietu apmeklēšanas, iespaidu gūšanas un visa pārējā. Tik daudz saules, karstuma, krāsu, garšu, pārdomu. Citi dienas ritmi, citas kultūras un tradīcijas. 

Songkran noteikti ir priecīgākā Jaunā gada svinēšana, kāda piedzīvota - visi laistās ar ūdeni, ar bļodām, spaiņiem, šļūtenēm vai ūdens ieročiem, visi spēlējas, dejo, lēkā, smaida un smejas. Bauda dzīvi. 

Jā, patiesā nozīme un senās tradīcijas tūristi bieži palaiž garām un ignorē - celšanās no rīta un došanās uz tempļiem, lēna ūdens liešana uz Budas statujām un vecāko cilvēku rokām, aizskalojot visu slikto, izsakot pateicību un saņemot svētību. To es arī nepiedzīvoju, bet gribētos sākumā iejusties un atrast savējos vietējos ar ko kopā tā darīt. Tad kaut kā liekas viss svarīgāk un nopietnāk, ne kā tūristu atrakcija. 

Bangkoka ļoti plaša un gaiša likās. Skaļs centrs un klusi nostūri. Tik daudz iepirkšanās centru un mazāku veikaliņu, kafejnīcas un bāri un restorāni, tirgus ielas un kvartāli. Mango lipīgie rīsi, svaigi kokosrieksti un pad kra pao. Dzīvā mūzika ēstuvēs un āra terases. Jumta bāri ar DJ, kur vietējie steidz bildēties saulrietā. Senās pilsētas brīvdabas muzejs tik liels, ka jāņem golfa mašīnīte lai var visu paspēt apskatīt. Zelta tempļi, krāsainas tradicionālās drēbes, tradicionālie dejas un Muay tai demonstrējumi. Tik daudz ko tur vēl apskatīt būtu. Tur es varētu dzīvot un sagādāt jaunu garderobi apstaigājot visus tirgus, tik ļoti patīk tās krāsas un tradicionālie stili :D 

Skūtertakši, lai arī varbūt ne tik drošs pasākums, tomēr ir ļoti ērti ikdienas satiksmē un gaitās. Dienas saulē braucot sajūta, ka kāds karstu fēnu pūstu virsū, bet saulei norietot, braukšana ir tik patīkama - ne karsti, ne auksti. Ne vienmēr iedeva ķiveri, ko uzlikt galvā, bet vietējie tur tā visu laiku, bieži pat neturās ne pie kā un dāmas svārkos sēž sāniski - Difficulty level: local :D Galvenais nesvērties nepareizā virzienā un uzticēties vadītājam, nevis raustīties un dīdīties uz tā braucamā - viņi zina, ko dara. 

Moderni metro un skytrains, bet autobusi tik veci, ka ventilācijai tik vaļā logi un uzstādīti griestu ventilatori - aptuveni kā vecie Ikarusi. 

Nakts vilciens no Bangkokas uz Chiang Mai sagadījās vecais modelis. A/C traki auksti, vagonu durvis tādas uz vienām ēnģēm turējās, tualete tik squatting, bet ar skatu pa logu; restorānvagons ar tāds padomju paskata ar saplaisājušiem krēsliem un noplukušiem galdiem, bet atvērtais logs tieši laikā no rīta. Atpakaļ braucu ar jauno modeli - klimats vagonā labāks, durvis smukas automātiskās, var bez maz visam vilcienam cauri redzēt, tuaetes ar kā lidmašīnās. Restorānvagonu neapmeklēju, bet personāls nogāja garām ar ēdienkarti - daudz vairāk un nopietnākas izvēles nekā prombraucot. 

Chiang Mai ļoti atšķirīga no Bangkokas likās. Klusāka, mierīgāka, vairāk vēstures un kultūras pieskaņas. Hipsterīgi kvartāli, Sestdienas nakts tirgus "iela" pa 6 kvartāliem, ar raibām drēbēm, somām, ziepēm, rotām un ēšanas zonu tempļa pagalmā. Daudz zaļo augu ēnas ēstuvju āra terasēs. Tik mājīgi viss. 

Satiku tur dzīvojošo bijušo kolēģi, paspēlējām badmintonu ar viņa tagadējiem studiju biedriem un pēc tam visi devāmies vakariņās. Katram sava rīsu porcija un vairāki šķīvīši ar dažādām gaļām un dārzeņiem galda vidū. Un sirsnīgākā lieta - tur pieņemts citam likt ēdienu šķīvī, tā izrādot cieņu, viesmīlību un gādību. Kaut kas ko es gadiem esmu redzējusi seriālos un vienmēr licies tik mīļi un jauki, un man sanāca pašai to piedzīvot ^_^ 

Tuvumā arī vairākas ziloņu patversmes, kur apmeklētājiem ļauts ziloņus barot, mazgāt un samīļot, citur tikai vērot pa gabalu. Ūdenskritumi, kuru pakājēs plunčāties un atvēsināties, dažos var uzkāpt. Kalnu takas ar skatiem un tempļiem gan šoreiz izpalika, jo nebija laika un enerģijas visam. 

Pēc tam atgriezties Bangkokā likās kā atgriezties modernā civilizācijā :D 

Kuala Lumpura atkal sniedza atšķirīgu skatu uz to, kā var dzīvot. Ļoti izteikta islāma reliģijas un dažādo tautību klātbūtne. Moderni spīdīgi debesskāpji ar koptām svētnīcām un noplukušām mazstāvu mājām pakājē. 

Dzīvīga un krāsiana pilsēta, bet šeit nejutos labi un droši.