Jau kādu laiku liekas, ka zemapziņa liek nejauki izturēties pret visiem, kas cenšas kaut ko labu man darīt un nerunā pretī un neatsaka un bez maz ar samta cimdiņiem "visu palīdzēšu! paēd bērniņ! paņem šito! še tev šitais! es zinu, ka tevi iepriecinās šis!", ka tik es neapvainojos un nesāku tāpēc raudāt, un katrs var pabarot savu ego, jo ir tik fakin jauks un izpalīdzīgs! Bet man besī ārā!! Jo savtīgais izdzīvošanas instinkts liek to visu izmantot un ir tik nogurdinoši to kontrolēt un teikt nē, jo es apzinos, ka man nav reālas vajadzības pēc tā visa!
Un iekšā sēž dubultpersona, kas pieprasa līdzsvaru pasaulē. Tāpēc es esmu nejauka.

"I'm doing my job properly. It's the work's fault for not being done."
/Junjou Romantica/