Cilvēki apkārt ir nepacietīgi, neiecietīgi un vienkārši nejauki un ļauni, un ieriebt griboši (angļu valodā jaukais atbilstošais vārdiņš "mean"), un šķiet, ka tikai tādēļ, ka var tādi būt vai nav nekā cita, ko darīt. Met ārā visādas dzēlības un asus vārdus un sūdzās, ka viņus neviens nesaprot un cik viņiem grūta dzīve, bet palīdzību arī negrib. Tā kā savainoti dzīvnieciņi - šņāc un gaudo, un uzbrūk visiem pēc kārtas.
Kaitina un sāpina šī cilvēces daļa, bet ignorēt grūti.
Un tad citi brīnās, ka es tik daudz laika pavadu izolējoties grāmatās un laboratorijā.

Jo vairāk es skatos uz tām skmel šūnām, jo vairāk viņas atgādina meža gariņus no "Mononoke hime".