Sapņoju, ka ar Pūku un Artu ejam uz Tukumu ar kājām, jo ceļš pārāk noledojis, lai brauktu ar mašīnu. Man nez kāpēc kājas bij basas. Un mēs gājām pa ceļa vidu un bija pustumsa visu laiku, saule neausa, bet bij jau rīta puse. Tikām līdz Jūrmalas apvedceļam, kad es sapratu, ka vajadzēja tomēr braukt ar mašīnu, jo nespētu pēc tam vēl no Tukuma atnākt atpakaļ un naudiņas sab.transportam nebij man. Un vēl bij kaut kāds laika faktors, ka noteiktā laikā vajadzēja tik atpakaļ.