Šogad baigi plānojam Ziemsvētkus senlatviešu garā nosvinēt - [gandrīz] īstajā datumā, ar 9 [apaļiem] ēdieniem, visādām atrakcijām un tradīcijām un tā tālāk. Bet jo tuvāk, jo trakāk - namamāte saka vienu, domā citu, viena dāma nejūtas aicināta [lai gan viņai paredzēts uzticēt zivs pagatavošanu], tradīciju zinātāja/vakara vadītāja nav pārliecināta, ka būs kāds darītājs [un rēķinās, ka puse no plānotajām atrakcijām izkritīs], un pārējie [izliekas, ka] neko nezina. Pat to, ka viņi tur tiks gaidīti, nerunājot par to vai vēlas tur doties.
Šodien jau vispār gandrīz viss pajuka, jo namamāte nezina, ko grib, un vai kāds vispār uz to namu varēs aizkļūt [jo tos ceļus laikam neviens nešķūrē], kā rezultātā visi pārējie neko netiek skaidri zināt, ko darīt.
Un es visu klausos un skatos un man besī, ka cilvēki nevar pieņemt lēmumus. Un es jau pus gadu tā ceru uz latviskiem Ziemsvētkiem un tagad sāku dusmoties, ka nesanāks :[

Uz pozitīvās nots - rīt Hobits jāiet skatīties :]