Šodiena tik tumša, ka dienu tā arī nesagaidīju - bija tik rīts un tad jau vakars.

Sen meklēto grāmatu izdevās atrast audio formātā, tad nu izmēģināju, kā man ar to iet. Sapratu, ka paralēli neko īsti nevaru darīt, īpaši jau rakstīt kaut ko, jo sanāk palaist garām tekstu un tad jāmeklē tā vieta, kur pazaudēju runātāju. Un es esmu pieradusi, ka lasot grāmatas man fonā skan mūzika, bet tagad grūti iedomāties kā to savienot. Būs jāpamēģina..

Un man atkal izbesīja bālīc Kālīc, kurš atkal virtuvi atstāja kā kaujas lauku un kkur notinās pats. Labprāt aizliegtu viņam virtuvē uzturēties vispār, vai ieslēgtu viņu tur un nelaistu ārā pirms virtuve nav savākta. Kam ōn! Citi cilvēki arī grib ēst!!!

Nevaru sagaidīt, kad būs jāpārvācas -_-