Pagājušonakt nosapņoju riktīgi daudz zibeņus. Bet ne tā kā negaisu, bet tā, ka viss gaiss bij tik statiski elektrisks, ka pa asfaltu un gar kokiem un citiem objektiem lēkāja mazi zibenīši - tā kā multenēs dažreiz rāda, ka ar vadiem kkas nav kā vajag un tūlīt viss sprāgs, tikai nekas nesprāga un vadu nebija. Un man bij tāds uztraukums un sasprindzinājums, lai gan es apzinājos, ka tā nedrīkst, jo tad viss kļūs vēl trakāk un elektrošokus piedzīvot sanāks, jo ķermenim jau arī spriegums..


Rīt jābrauc uz Tukumu atkal. Tiku pie melnā velvetauduma, tagad jābrauc pie šuvējas, lai šuj jaunas bikses. Cerams sanāks tādas pašas kā vecās :D