Es neesmu sevišķi sabiedriska būtne (ņemot vērā to, cik ļoti man bail no cilvēkiem), bet ar visu to, man trūkst draugu sabiedrības un kompānijas. Es pat negribu viņiem neko pateikt vai pajautāt, bet vienkārši sajust, ka viņi ir tur vai te blakus vai kkur tālumā.
Un trūkst tik ļoti, ka es dažreiz mēdzu atvērt skype sarunu lodziņu un padomāt par viņiem un paklusēt kopā ar viņiem.
Un viņi to tā arī nekad neuzzina :D
Es neuzskatu, ka būtu auksta un noslēgta persona, es vnk esmu labāka klausītāja kā runātāja :)