Šodien satiku šī gada pirmo čuss - čučēja sūnās. Neizbiedējām, atstājām guļam.
Man patiesībā bail no čūškām, bet tik fascinējoši viņas uziet dabā, ka nespēju neiemūžināt.

Izdomāju, ka jāsāk kolekcionēt foto ar mīļākajiem lokālajiem augiem un jāprintē, lai var pēc tam pie sienas likt un ik pa laikam atcerēties, ka tādi eksistē. Šodien atcerējos par 'zvaigznīti', kas izskatās pēc zaļas sniegpārsliņas un kuru patiesībā sauc sermulīte (Hottonia palustris).