Gandrīz viss liekas kā pienākums. Pienākums ēst, gulēt, iet uz uni, iet ciemos, braukt ar riteni, mazgāties.. Jādara tāpēc, ka jādara.
Tik kafija un grāmatas vēl neliekas kā obligāts pienākums. Un Biofabrication ir kaut kur pa vidu..

Nesen sapnī redzēju J. Apķēros un nelaidu vaļā - tik ļoti pietrūkst cilvēciskā fiziskā kontakta. Tas arī, visticamāk, iemesls, kāpēc gandrīz sanāca atkārtot to 10 gadus seno kļūdu. Bet sekas nav tā vērtas.
Būtu jauki, ja varētu kādreiz tikt pie cuddle-buddy - būtu skinship bez visām problēmām, ko sagādā romantisko/intīmo atiecību veidošana. Kā kādreiz bij ar Nim..

Piekdien pavadīju 9h stādot mazas nezālītes. Meditācija un šausmas vienlaicīgi. Un muskuļu sāpes. Kāpēc cilvēki to dara?
Šodien jāiet apraudzīt, kā audžubērniņi pārdzīvojuši brīvdienas.