Draugi atgriezās no ziemas kalnu ceļojuma. Nezinu kā viņi, bet es jūtos vīlusies viņu ceļojumā. Un laikam arī viņos pašos.
Katrā ziņā, no dzirdētā, šis brauciens ir kā kārtējais piemērs, kādēļ neesot pārītī nedrīkst nekur braukt kopā ar pārīšiem un cerēt, ka būs interesanti un jautri kopā, jo viņiem patiesībā ir pofig par vienīšiem. Viņiem eksistē tikai sava pārīša un citu pārīšu intereses.
Lai gan vienīši arī ir specifiski, un ne vienmēr ar viņiem iespējams sinhronizēties, jo arī viņi mēdz nerēķināties ar citiem.
No kurienes tāda mentalitāte?

Vakar aizdevos apskatīt ledus skulptūras. Arī vilšanās - ņemot vērā cik ļoti tas pasākums tiek daudzināts un skaistināts, biju cerējusi uz vairāk.

Bet toties 5dienas pēcpusdienas darbiņš gan mani iepriecināja - šķidrumiņi, krāsiņas, un tik labi var redzēt, cik svarīgi ir filtrēt lietas.