Domas par lācīšiem noved pie Fumoffu maratona. Un tik aplami un dumji, bet joprojām.. es nez kā raksturot to sajūtu. Kā pamatskolā.
Bet tie tēli toreiz ļoti dvēselē iesēdās.

Kaimiņos ieviesies pīkstulis. Sākumā likās, ka būs traki, bet tagad tik mīlīgs liekas. Katru dienu parunājos. Diez turpinās tur mitināties arī tad, kad iemācīsies lidot?

Un kas Tu pa zvēru?