Ļooooooti nepatīk runāt pa telefonu. Īpaši zvanīt svešiem cilvēkiem. Prasa tik ilgu laiku nomierināties un saņemties. Un, kad beidzot izdevies uzspiest to numuru un zaļās klausulītes pogu, tad neviens neceļ augšā.
Un viss jāatkārto.

Pirms pāris dienām biju slima un dusmīga. Paklausījos Eminemu. Patiesībā tur tādi pārdzīvojumi un sāpe. Dusmas aizgāja tālāk uz citu māju.

Saistībā ar vakardienas mikrobusu akciju - tas tak ir neētiski (un neestētiski). Kā var likt šoferiem skatīties (un citiem pasažieriem redzēt) kā divi cilvēki viens otram laiza mandeles no iekšpuses? Tas tā kā piespiest būt lūriķim publiski.
Turklāt, cik gadījies redzēt, vairums sieviešu skūpstās pretīgāk nekā vīrieši. Un tad, kad piedomā par bioloģisko aspektu, kļūst vēl sliktāk. Kāpēc tik emocionāli un fiziski patīkama nodarbe ir tik neglīta inside-out?

Bet par mainītiem skatu punktiem runājot - Ok Go nebeidz pārsteigt un iepriecināt ar savām radošajām idejām un izpildījumu.