Sen nebij tā, ka nevaru pārstāt domāt par kādu cilvēku. Pipetēšanas kārtība traucēta, uzgaļu kārtošanas transs apraujas, pat gulēt nevar aiziet. Interesē, jā, bet besī ārā jau tās domas! Drīz jau pati sev iestāstīšu, ka man viš tik ļoti tīk, lai gan es ne vella par viņu nezinu.
Un tā katru reizi. Ceru, ka drīz pāries. Jāatrod jaunas aizraušanās :D
Un Gapoljēri turpina skanēt galvā; vismaz dažreiz jautri :D
UPD. Izdomāju pat salīdzinājumu - tas ir kā PCR - uzsilšanas fāze, reakcijas fāze (kas tiek atkārtota 25-40reizes, kas nozīmē 25-40 dienas) un tad apstādināšanas fāze.
UPD2. Mežā lasot mellenes, aizdomājos par zvēriņiem - vilki gaudo, suņi un lapsas un buki rej, kaķi ņaud. A kā lūši komunicē?