Ja man piezvana labs draugs un saka, ka mēģina atrast iemeslu nelekt upē, tad tā IR šantāža. Varbūt neapzināta, bet tikuntā šantāža. Un es nezinu kā justies.
No vienas puses ir patīkami apzināties, ka mana klātbūtne var kādam palīdzēt, un ka es varu būt kādam emocionālais balsts.
No otras puses es jūtos vīlusies un aizvainota - ja es esmu tik labs draugs, tad kāpēc tā jāizrīkojas?
4 dienas koncentrētas negatīvas emocijas.
Arī švammītēm ir ierobežota kapacitāte, un vienā brīdī tās ir pārsātinātas ar to netīro traukūdeni. Tad vajag izskalot un izžmiegt un ļaut izžūt.
Redz, man jau līst cauri..

Ja Tev jāatvainojas, tad nedari tā. Ja Tu nejūties vainīgs, tad neatvainojies. Es nevaru pateikt "Ai, nekas, viss kārtībā." uz Taviem "Piedod!", lai tik Tu justos labāk. Es tā nemelošu, jo nav kārtībā.