Tādās dienās kā vakar ļoti ilgojos pēc kāda biedra, kas sagaidītu mājās ar karstu kakao krūzi, marshmelloviem un siltu vannu un mierinātu, ka visiem kādreiz kaut kas nesanāk. Braucot mājās mašīnā jau gribējās raudāt. Tik tizla sajūta, ka kaut kas nesanāk, un Tu pat nezini kas tieši un kāpēc, un Tu esi noguris, bet zini, ka vēl jāpasēž un jāapsmadzeņo tie iegūtie dati, lai izdomātu, ko darīt tālāk un kā kam plānot laiku..
Ja nebūtu jābraukā pa 2 ēkām, tad, protams, viss būtu vieglāk un efektīvāk darāms.
Visgrūtākā daļa ir gaidīt - kamēr inkubēsies, kamēr reakcija notiks uc. Un tie laiki ir tik stulbi, ka nevar pat paspēt aizbraukt un izdarīt to otru lietu.

PS. Otrais kurss pabeigts. Ka-čing! :D
PPS. Junjou Romantica season 3!!!! Kyaaaa! XD