Pirmā filma vakara gaitā - Imaginaerum by Nightwish. Es apzinājos un gaidīju, ka viņa būs dīvaina, un viņa arī bija dīvaina un manā gaumē, jo it kā fantasy, bet tomēr nopietna, nedaudz drūma, bet ne šausmīga, nedaudz drāma, bet ne ziepene.
Nākamā - Metallica Through The Never. Nezināju, ko gaidīt, un sagaidīju diezgan daudz "Kas pie velna? Kur loģika?" un tā. Atbilstošākais vakara apraksts: "Tā ir koncertfilma - ir koncerts, un ir filma. 4 zvaigznes." Un tas čalis riktīgi pēc jauna un negulējuša DiKaprio izskatījās.
Vakara izskaņā - This is Spinal Tap. Tik reālistiski dokumentāla, bet tomēr pilnīgs izdomājums, bet īsts. Beigas pārsteidza - izrādās bijām atklājuši Roulingas iedvesmas avotu.
Izskaņai - diezgan a capella versija par Metallica
Leave a comment