Irbe ir upe manā gaumē - tur ir straume, kas nozīmē, ka nav visu laiku jāairējas, nav krāču, kas ļauj apēst siermaizītes neizkāpjot no laivas, un tur ir daudz sakņu un kritušu koku, kas liek apgūt manevrēšanu un padara laivošanu interesantāku.
2 dienas pavadītas laivojot savvaļā jautrā un peronību ziņā raibā kompānijā. Daži pamanījās no laivas 'izkāpt' nelabprāt, turpretī daži to darīja apzināti, bet nu galu galā visi dzīvi un veseli.
Laikapstākļus arī Valda bij sarunājusi - saulīte spīdēja pilnā sparā. Otrā rītā gan bij negaiss un lietus, bet kamēr mēs tā lēnā garā savācāmies, tikmēr atkal jau silts un saulīte spīdēja.
Protams, upe prasīja savu tiesu, un mans nazītis palika uz atgriešanos :D

Pirms laivām paciemojāmies arī radioastronomijas centrā (kas nav lokators) un izstaigājām ne tikai galveno antenas torni, bet arī vienu no tām vadības ēkām, uz kuru ved pazemes tunelis. Forša sajūta, kad tunelī visi izslēdz lukturīšus :) žurku gan nevienu nesatikām, bet iespējāms, ka viņas dzīvo tajā ejā ar skeletiem.

Un miglenes (tas mazās knišlveidīgās mušiņas, pret kurām pretodu līdzekļi nelīdz) kož!!
Un mans Opelis ir off-roadnieks :D