Tā pa lielam - kamēr ar cilvēkiem runājos netā vai ar sms palīdzību, tikmēr ir tik daudz ko teikt un runāt, ka pilnīgi jūtos ierobežota to noteikto zīmju skaitu dēļ, bet, tiklīdz satieku viņus dzīvē, tā iestājas klusums. Tas tāpēc, ka kopā esot neatrodam youtube video, ko aprunāt, vai smieklīgas bildītes no 9gag vai jaunākās ziņas? Negribētos jau domāt, ka esmu tik neinteresants cilvēks, lai gan zinu, ka esmu no tiem retajiem, ar ko kopā var klusēt.. Varbūt citi to izmanto? Bet tādā labā nozīmē domāju to..
Un vēl es mēdzu atkārtoties.
Un neuzsāku sarunas, lai gan reizēm ļoti gribu, lai citi ar mani runā.
Un gribu biežāk satikt cilvēkus, kurus parasti satieku tikai 2-4 reizes gadā.. tāda sajūta, ka viņus nemaz vairs nepazīstu, vai pat nekad neesmu pazinusi. Žēl :[

Arbaltnakt! :]