Aizvakar, kad ieķīķerēju, ka taisos sekot savu mazkaķīšu piemēram un iet gulēt, tā tomēr neizdarīju. Tā vietā aizgāju mazgāt matus, un kā jau parasti tādās reizēs, sāku pārdomāt dzīvi un atcerēties visādas muļķības no bērnības. Sāku domāt par mājieniem, kādus cilvēki izdara. Sanāca iedalīt divās grupās: 1) "mājieni ar puķēm" - tādi mierīgu un nemanāmi un neuzkrītoši, bet esoši ,un 2) "mājieni ar cirvi" - nekonkrētā tekstā, bet nepārprotami. Un tad nu atcerējos, ka kādreiz mums mājās stāvēja kaudzīte ar Dadžiem - tām gadagrāmatām/kalendāriem vai kas viņi tur skaitījās -, un tur bij ļoti daudz karikatūru. Un viena no tām, ko es tā labāk atceros, bij par laupītājiem puķu veikalā. Diemžēl, bildi atrast nevarēju, bet doma tāda, ka puķu veikalam sauklis/motto ir "Saki to ar puķēm!", un laupītāji tā arī dara - sagādājuši sev tādu lielo ziedu vainagu, kam vidū ierakstīti vārdi "Atdod naudu!" (vai kkā tā apmēram..).
Bet es nez vai tas tā īsti skaitās, kā mājiens..