"Laba daba" laikam nebūs mans mīļākais festivāls, bet tā prieka pēc atpūta brīvā dabā jau nav slikti. Tāds lēns festivāls - nekur nav jāsteidzās, var paspēt visu noklausīties un redzēt un izdarīt un vēl laiks pāri paliek.
Jāskatās kā nākamgad būs ar vēlmi un iespēju doties turp.

Pēc festivāla gan bij čot stress, pirmo reizi mūžā dabūju ar Gilbertiņu vilk citu mašīnu. Pa šoseju ta vēl ok, bet pēc tam Rīgai cauri pie meistara Bebrbeķos. Krč pārdzīvojums.
Un man laikam stress uzdzen apetīti - visu laiku kko gribējās ēst.

Tagad laikam sāksies smiltsērkšķu vācamais laiks, kas nozīmēs, ka pa nedēļas nogalēm atkal būšu laukos. Daudz svaiga gaisa un maz cilvēku. Vbt varēs atpūsties..