...jo es varu pārdomāt pēdējā brīdī.
Ko es arī daru - nekur nebraukšu, jo sapratu, ka man tiešām nav naudas, lai kkur aizbrauktu, un mašīna visticamāk būs pie kāda no brāļiem.
Traumējoši (es izvairos teikt "besī ārā")...

Un uz nākamo gadu es arī neko neapņemos paveikt, jo man vienalga viss pašlaik, un es neticu saviem spēkiem kko tiešām arī paveikt -_- zinu, ka vajadzētu domāt pozitīvāk, it īpaši uz Jauno gadu, bet man vnk neceļas domas augstāk par smadzeņu līmeni virs Zemes... un es pat neesmu pārliecināta, ka vēlos ko sasniegt... es gribu saņemties, sasparoties un atstāt visu slikto aiz muguras... gribu sākt Jauno gadu ar prieku un apziņu, ka viss ir mainījies, bet tas būtu pašapmās, jo nekas jau nav mainījies... es joprojām neesmu neko izlēmusi, neko skaidri nezinu, ko darīt nākamgad, un tas mani biedē un nelaiž vaļā un tapēc es negribu 2009.gadu tagad vēl... es neko neesmu paspējusi izdarīt un izdomāt, un izlemt...
bet es gribu zināt...
jel, cik daudz daudzpunkšu... re, vēl viena... un vēl viena... bet nepietiek... vajag vēl... lai rodas iespaids, ka tur vēl kkas sekos...

Kamēr šorīt ar māti staigaijām pa tirgu, prātā ienāca baigi laba doma - varētu paslīdēt, nokrist, kko salauzt un Jauno gadu sagaidīt slimnīcā...