stipri vārdi... bet jāsaka ka diemžēl [manā gadījumā] nepareizi... jo... es jau pat nezinu vai tā ir/bija mīlestība vai tikai griba kādam pieķerties... bet laikam izvēlējos neīsto... aizbrauca... atstāja mani... joprojām cenšos tikt tam pāri... grūti... bet cenšos... bet viņš jau pat nebija vainīgs... arī es nē... tā vnk bija lemts... un ko tur vairs darīt... nekad vairs neredzēšu viņu... bet aizmirst negribās... bet ja atcerās tad sāp un traucē dzīvot tālāk... bet ja aizmirstu... kaut ko no sevis pazaudētu... noglabāt viszemākajā atmiņas stūrītī un necelt gaismā pāris gadus? bet ja pēc pāris gadiem viss būs kārtībā un tas viss pēkšņi uzpeldēs? tad es atkal nebūšu laimīga...

maldos un meklējos savas sirds jūrā... kur augša un kur apakša? kur austrumi un kur rietumi?