vēl pirms mirkļa viss bii ok... bet tagad jau jūtos vnk nožēlojami...
draugs kkādu fkn mācību dēļ sakās darīt pašnāvību, bet kamōn!!!! viņš ir vēl jaunāks par mani... es negribu iet uz viņa bērēm!!! es vnk to neizturētu!!! visas taas lietas... pateiktās un izdarītās... un visi tie bezjēdzīgie iemesli kāpēc vairs nav tā kā bija... TĀ NAV!!!!! es to sapartu jau sen... es tikai pateikt viņam to nespēju... ;_; vnk bezfilma iestājas par to iedomājoties... un bezfilmā sāk līt asaras...
un tas otrs... nju kapē ir tā kā ir? un kapē es nevaru saņemties neko tur mainīt??? kapē man joprojām ir bail no jebkā kas var notikt???