visalbākais kurmītis no kurmīšu kurmīšiem.

Otardienas rīts. Viegls bet ar tik sasodīti daudziem jautājumiem kuriem vienkāŗis nav atbildes.
Ja,tā lūk.
Tik ļoti otru piekāst,solīt un nepildīt,atstāt un morāli izvarot. Nelikties ne zinis,ezmest vienu..
Sāpīgi.
Neko.
Esmu šokēta par visu par daudzko.
Tiešām.
Es pat nezinu,kā lai sāk,kā lai pabeidz domu,kā lai izsaka visu ka ir iekšā.
kliegt skaļāk par vēju,lai jut,atkrist snigā ziemā,un kliegt cik spēka..
IRoniski,stulbi un nejauši.
Tā bija man izvēle,tā biju es,kas to izdarīja. Vai tgd sāp? jā mazliet bet ne tādā kontekstā,sāp,jo esi piekrāpts,jo tev ir bijušas šīs sasodīti rozā brilles. Ja viss būs tā kā ir,tas nebeigsies labi.
Es neļaušu sev tā postīt dzīvi.
Es gribeju pa labam,tu gribēji atriebties.
es arī varu,jebkā.

Viss beidzās pirms vēl nebija sācies?

jā,es smaidu,daudz un dikti.

no,sirds.
ir dzīvesprieks.

Nelegāli,bet tik sasodīi patīkami un jauki*


IDeāla nakts,tik tiešam-ventspils,salaspils,ogre,jelgava,kanvada,viss pa ceļam,un brokasti 4tros maķītī.
Sagurums,miega bads,sarunas,un sāpošs kakls.

tiešam jauki,un atmiņām ir atlikta skaista vieta lādītē.
prieciņš.

Šodien-ekonomika,un Bahs. elementāri.

To,ka tu esi stulbs,neesmu vainīga. Nespēj mainīties. Izrādi idiotismu ar vienu vārdu. Cirks būtu bijis pārak brutāls.
Lai kā būtu,man ir vng.

Gribu tēju ar cukuru,un piesaldinātus mūzikas gabalsu ar šokolādes glazūru.

sodien arī gribu doties.

Cilvēki,tik tiešām mēdz ūt savādi,dīvaini,neizprotami,un egoistiski meļi.
Skaisti teikt vai ne?

mm, piemēram labi pavadīts laiks, sauli, kokus, sniegu, sarunas, alu, ja vēlies arī zaļo, izklaides, labu mūziku, jautrību, ziedus, fotogrāfijas, sveces, vēstules, lielu atkritumu maisu ar tukšo taru, daudz smieklus, kalnu, 2as meitenes ar lakotiem nagiem, 2us puišus ar nelakotiem nagiem, braucienu cauri ķekavai ar kājām izbāztām pa logu, kuras nežēlīgi salst, atvērtās mašīnas lūkas logus un cepuru priekus,


Vnk,likās,ka tas te ir jāatstāj.
Nav mans teks,pati nerakstīju,bet vienalga piedūra,un konkrēti.
Sapratīs tie kas zinās,par pārejiem-neinteresē.


Vēl kau ko pateikt? nezinu,negribās.
Kāpēc? ja esi klauns,pis uz cirku. elmenetāri.

Pēc diviem mēnešiem man apniks spēlēties.

Nepatīk man ccilveki kā trauki ar dubultu dibenu(mikelandželo)

Un,iluzijas vienkārsi kaut kur mētājās.

iedevmo mani bioloģija un ģeogrāfija-jā noteikti.

Baha Ilūzijas

tēja

sum41-pieces
blue october-hate me
green day-give me novacaine
manic street preachers-autumn song
pink-please don't leave me
placebo-special needs
the killers-mr.brightside

zilās botiņas
taisni mati
sniegs


...un nostaļģija
viss
elementāri.

kāpēc tu,kad tev zvana,tu esi klāt? kāpēc,tu stāsti,ak nemīli,ja patiesībā tā ir lielāka atkarība tavā mūžā? kā tu spēj sevi pazemot? aizvērt acis un izlikties,ka nekas nav bijis,ka nekas nav noticis? kā tus spēj vienos naktī triekties ellē gaisā ,lai tikai otra rītā justu vainas apziņu un pazemojumu,kuru tu raksturotu kā-bija labi. kapēc,tu ļauj lai tev nodara pāri? kāpēc,tu acī skatīdamās vari pateikt,ka nemīli, ka tu vnk gribi zināt,kas būs tālāk? kā tu spēj? kā tev pietiek spēka bojāt savu dzīvi?
brīžiem,es tevi tik tiešām vienkārsi apbrīnoju,ka tu tā spēj,mētāties,ka vejā aizmesta monēta,un acīs skatīdamās apgalbot,ka tev ir labi. kā tu spēj,būt tik vēsa,bet tik silta taja pašal laikā pret savu situāciju. kā tu vari laist savu dzīvi postā?
nezinu,vai tu piever acis,bet tu kādreiz paskaties,kā būs talāk? ko tev džīvē tas viss dos? nu tu aprecēsies,tev būs bērni,un tu grabināsi kapeokas pēdējam aliņa,jo bērnam pamperu jau sen vairs nevari atļauties?
šīs itkā mīlestības dēļ tu pazaudē visu. draugus,jo tie vairs tev netic,uzskata,ka tava aktiermāksla ir qaugstāka par visu pārejo. tu nodod draugu,tu zini kur viņu meklēt tikai,tad,kad tava lielā mīlestība ir kaut kur piedzērusies un guļ grāvī. tu esi pazaudējusi ģimeni,jo tu nepārtraukti tiem melo,pūt miglu acīs,ka vis sir skaistak nekā izskatās. tu esi pazaudējusi izlītību,jo tev ir bijis svarīgak no rīta iedzert alu,nekā iegūt videjo izglitību.
tu esi sev kādreiz uzdevusi jautājumu,kas būs pēc pāris gadiem? kāda tava dzīve izskaīsies pēc pāris gadim? kur tu būsi,ko tu spēsi?
es tevi nenosodu. es vnk tevi apbrīnoju. vilkt parelēles es arī spēju. negribu ne attaisnot sevi,ka esmu labāk sliktāka vai vēl kāda. es vnk domāju,par visu situāciju. jau vairakas dienas. un nebrīnies,es tev varu pateikt ko jaunu,tu neesi vienīgā kas tā dzīvo,aiz tevi ir simti es pat teiktu tūkstoši,kas ir tieši tādi paši,ja ne vel sliktāki.
protams,arī manā dzīve var vilkt šīs līnijāš,kā es tā varu un par ko. es zinu,e spati viņas velku,ar melnu krīu uz asvalta. lai reduz,es lai jūtu pati.
man nav tiesības,tev mācit dzīvot,man nav tiešibas tev aizrādīt,man nav tiesības,lūgt. es to arī nedarīšu. vienīgais,ko es gribu,lai esi laimīga,par spīti visam,un ja tu esi laimīga,tas jau ir galvenais.


daudzus no jums es patiesībā vnk apbrīnoju,tik tiešam. arī ar saviem aplauztajiem uzskatiem,un visu paŗejo,man vēljoprojām ir savs viedoklis,par lietām,kuras es vnk nespēju saprast un izprast. tapēc,arī lielāko daļu no jums es vnk apbrīnoju. ne slikta ne labā ziņā vnk apbrīnoju un nesaprotu.
es neprotu ta džīvot. brīziem šķiet,ka es vsp neprotu dzīvot.
ir lietas kas sap,un sapēs vienmēr,kā pateikti vārdi,kā izteikta skaļa,un zudis pieskāries,kā atmiņas,ka vnm plūst vienā virziena,kā lietas,kuras tu nekad nedredzi,un nedzirdi,kā viss,kas kādreiz ir lisic smaidīt vai raudāt.

laiks sāp.

es jau vairs pat nezinu vai tas sāk kļūt smieklīgi vai nē.
ja es pēc mēneša nebūšu uzlaidusi gaisā visu māju,vai nomērdējusi/noindējusi kādu tad būs labi. mani kartupeļi šodien vnk izceļas,par salauztajām durvīm es vsp klusešu(nu,labi,viņas tgd vsmz taisās ciet),un par rīsiesm Spaikijam man aŗi nav ko teikt. tiešām. pēdējās nedēļas esmu tik veiksmīgs cilvēks,ka ma jau sak palikt bail pašai no sevis,tiešām. un aŗī ar daru,uztrāpos tad,kad nekas neiet.
nu,u kā tas ir iespējams?
un man negribās šodien nevienu emocionālraudošičīkstošo teksto,apr to redz,kā MAN iet.
man iet lavi. elementāri.

bezjēga stulbi. patiešām.
nevajag.
galigi garām.

И узнаеш ты как я тебя люблю

mna laikam,vnk ir par daudz so visu notiku šīs dienas. tiešām.
man ir auksti. teja ir pārsaldināta ar cukuru,un man nav ne mazākās jausmas,kur lai piesien domas,kur lai piesien visu pārējo.
es pat lāgā nespēju saprast ko domā ka domā,un neko ko domā.
es neaceros iti ko es pat rakstīju ieprieksēja teikumā.
viss.
un deļ siem tekstiem liekas,ka būtu jāuzraksta kaut kas patiesam sasoditi labs,bet vnk nekas jau neiet uz rpeikšu tik tiešam.
varbūt vārdu ir tik daudz ka es vnk nezinu kā viņu sakoot kaut cik jēdzīgā teikuma,lai vsp spētu uzvert kaut kāda veida domu. bezjēdzīga muldešana.

bet viss ir elementāri. es visu pateicu. un es zinu,ka ta avjdzēja. tiešam. no sirds. es jūtu. un zinu.

skumji,tikai,ka nav neviena sasodita idiota,ka ssodien manī vel vsp klausītos!

varbut ir vērts izteikt tev visu?
(otra puse-ieskaties)...

šodien vārdus grūti atrast. šķiet,ka es kaut ko meklēju,kaut ko tādu ko amn ir pavisam grūti atrast un ja arī es to atrodu man ir tik ļoti grūti formulēt,ko es īsti no meklētā gribēju. šodien ta sajūta,ka kaut kad viss gāzīsies laukā,ta riktigi,un es vnk nezinasu,ka lai vairs savāc sevi rokās. un es baidos.

zini,man tevis trūks,man tevi trūkst patiešām...

pieskaries sirdij...pieskaries. un smaga nopūta fonā,mana. savā ziņā vienmēr vajag domāt sliktāko,jo ja notiks,kas labs,tas spēs pārsteigut un liks tik ļoti priecāties, itka loterijā būtu vinnēt miljons. bet arī dzīvot ar apziņu,ka ir slikti,negribās. gribās cerēt uz nābāku nākotni. vnk.
man itkā ir viss. bet es jūtu,ka kkas pietrūks,ka nav kāda svarīga daļa no manis,ka viņa ir kaut kur pazudusi,ar atmiņam,ar mirkļiem ar skatieniem,smaidiem,ar asarām...kaut kāda daļa manis ir pazudusi,un jau sen... varbūt,es vnk pati negribu to daļu vairs atrast.
ir taisniba taja,ka vnk vis sjau vairs sen nav kā agrāk.ta ir.

man ir daudz aprakstitu papīru lapiņu,aks vnk tiks noliktas,saplēstas,bet nekad neatdotas. nav spēka,nav dros,mes. lai paliek atmiņas,lai paliek mirkļi. biedējoši.
un brīžiem sķiet,ka nevajag ietekmēt likteni,vajag plūst vajag peldēt,ar teksu,ka ja nu nebija lemts tad nebija,bet tik ļoti vnk citreiz griās visu sagriezt riņķī,lai redzētu,sanaks nesnāks,sāpēs vai smaidīt tā,ka visa pasaule ķļūs gaisaāka.

un,citreiz liekas,kapēc,kāds to visu nevar vnk izdaŗīt mana vieta,a lai es nezinu,lai es tikai jūtu vēlāk,ka ir, vai ka nav. tā lai man pašai nebūu jalauza galva par to,kā bija jābūt,kā ir vai vnk kā bija. cik neloģiski patiesība ir runāt 3 laikos. pagātnē,tagadnā un nākotnē.

inxs-afterglow

ir tik dīvaini,ka es vnk klausos kādu no dziesmā,sežu aizveru acis un man slīd garam mirkļi,visi,labie sliktie,visi pēc kārtas.es atverus acis un viss,nekā vairs nav ir tuksums,gaisma veljoprojām ir nodzēsta un dziesma ir beigusies..un viss. paliek tikai kaut kur sevī mazliet tukšuma sajūta. tas arī viss.

brīžiem liekas,ka man vairs nav spēka,ka es krītu,un es nespēju piecelties saņemties,iet tālāk. tas viss ir tik daudz dažbrīd. bet es zinu,ka tas jau savaz ina vel nav nekas. ka es nekrtu,ka es stabili stāvu ar abam kājām uz zemes,un ka man nav jāsaņemās,ka man viss ir labi.

es atcerējos filmu. jā,vnk par cilvekiem,apr tiem,aks nekad arī arī izdzēstām atmiņām viens otru neaizmirsīs un džīve atradīs kau veidu,kā satiktie,sjo liktenis bija tā lēmis.
un ko man sliktenis ir lēmis man?

silta tēja.


es pat nezinu ka atrast isto vārdus,kā to visu te tgd varētu nosaukt,lai tas būtu saprotams,bet vng,man tas viss pat savā veidā beidē. beidē,bet vilina vairak nekā vajadzētu.
es jau teicu,ka nāks laiks un tad jau redzēsi,bet pati tik ļoti nespēj sagaidīt to laiku,kad viss būs klāt,būs šeit tiesi tgd un jā. kad būs.

vai nu mūžīgs optimists,vai arī pārmācīts pesimists. nezinu. bet problēma ir tikai tad,ka tu mirsti nost,bet tev tik ļoti ļoti gribas dzīvot. pārējais ir pupu mizas. ir sāpes,ir vilšanās,ir naids,bet to visu ar laiku ir iespējams vai nu aizmirst vai aizstāt vai vienkārši no ta izbēgt. to visu var. arī tad,ka tu pa nakti guli zem tilta nekas vēl nav beidzies. neviens nav tecis,ka nevarētu būt labāk.

es velos lai ir labāk.
skaistāk.
mīļāk
piepldītak.

sīs dienas ir pārak svādas,lai tās spētu noraksturot un saprast,kas ir pareizi,un kas nav. precīzāk pat nav jāmeklē sī pareiza atbilde.
es vnk domāju,tiešām,jā.
esmu atla pieķērusies pie Baha grāmatam,un man tik ļoti gribas atkla izlasīt Ilūzijas. to pašu ko pagajušogad šaja liakā. bet sodien es aprobežojos ar kaut ko citu,īsāku aptiesāku un saprotamaku manai šodienai.
un,kārtējo reizi,es domāju apr otrajā iespējam. man rodas atkārtot jautajums par tām. kāpēc,mēs vēlreiz riskējam,ja zinam,ka nebūs tāpat kā matemātikas kontroldarbā,kurā mēs labosim kļūda,slia iegūtu labāku atzīmi. šīs otrās iespējas nav 40minūsu garas,tās ir visu dzīvi. un mēs spejam piemirst ka šī ir otrā iespēja. mēs aizmirstam ka mūsu 40desmit minūtes sen jau ir pagājuša sun ir jādzīvo. vienādos kontroldarbos,nebūs asa pagriezina kurā tu vairs nezināsi,ko darīt talāk. džīve noteik savādak. divas vienādas kļūdas nav iespējams kaut vai tikai tādeļ,ka tas viss notiek cita laika posmā. tas ari viss. bet mēs katrs varam izvelēties,vai paņem šī 40 minūtes,labot savu kontroldaru,paņemt savu otro iespeju un mainīt dzīvi. vai vnk palikt šeit pat un plūst pa straumei.
ar laika nobīdi mēs spējam atrasties tur par kur agrak ar tam pašam sajūtām,tiem pašiem cilvekiem,un ar visu pēc kārtas kas bija toreiz. ir tikai mainījušās dažas lieta.s mēs. un tas arī viss. mēs augam. arī es. esmu izgaugusi,esmu mainījusies,emsu mazlietiņ savādaka nekā agrak. labaka vai sliktāka to lemt citiem ne man.
ir lietas,ko es mēdzu nozēlot un domāt,ka varbūt ā vai savādāk vienkārsi nebija vajadžīgs,jo tgd redz ir sadi vai tā/. nekas. viss iet uz priekšu. es nevaru asptādināt pasauli,izkāpt āra,paskatīties no malas,un iekāpt atpakaļ. es dzīvoju tieši šeit un tgd. nevienā cita mirklī,neviena citā džīvē,bet sava mirklī un savā dzīvē.
es veljoprojām mēdzu dzīvei uzdot dažnedažādākos jautajumus par to,kāpēc,un kā? bet,es aaprotu,ka ta ir tikai lieka mana laika izšķēršana,un nekas jau nemainīsie,snekas neklūs labak,ja es atradīšu atbildi uz savu jautājumu. viss. džīvo talak.
bŗīziem,es vnk nesaprotu loģiku,nevienu. es domāju,domāju,un es vnk nesaprotu. ir lietas uz kuram arī rodot konkrēto atbildi,es nesaprotu,kāpēc ir tiesi ta vai savadak. man sķiret,ka brīžiem vnk viss nav tik vienkārši kā to saka citi. bet varbūt arī ir.
un,ir arī savādi,ka ir ziema. kāpec savādi,ka ir ziema? vnk savādi.
un. sodienas pleijlist ir pielikt ar smago galu un atmiņām. bet sodien es smaidu,tracinu kaimiņu un eju pusdienot citur. man patīk šīs brīvās dienas,man patik būt šeit un tgd,noteikti vsmz sodien.
un,es cenšos pašlaik uzrakstīt kaut ko tik šausmīgui pareizu un vajadžīgu,bet nekas no tā visa vnk neizdodas,jo es domāju savaak. es veljoprojam klusēju.
es saprotu. visu.

''Vai attālums mūs spej sķirt? Ja mēs patiesi velamies būt ar kādu kopā, vai tad mēs jau neesam tur?''

''Vissvarīgākais ir zināt patiesību.''

''Tas ko tu nezini,nepārstāj būt patiesība.''

''Es nevaru doties pie tevis,jo esmu jau šeit.''

''Tu rotaļajies ar savu mūžu,kā mēs visi to daram, sava prieka un joka pēc.''

un,es gaidu rītdienu,gaidu labaku dienu,kaut man to visu patiesiba nemaz ta īsti nevajag. bet man tik ļoti gribās uzrakstīt kaut ko tādu,aks tik ļoti spētu pasa radīt smaidu,prieku sajūsmu,un visiltākās emocijas pasualē,kas ļautu klieg aiz priek,just un saprast,ka ir savādak. bet vajag laiku. tas arī viss.

un,es nespeju izlemt,vai sim tekstam būtu jābūt publiskam vai sleptam.
kā man sis kaitina. tiešam.

Aiz garām matu cirtām spītīgs smaids,
Ne īsti skarbs, ne īsti maigs;
Un acu skats līdz galam neatminams,
Kas sirdī viņai, svešam neuzzināms.

Paldies,bumuļi.
Patiesi.
bučas.
21majā.

un man sap galva,vsp,jā.

Sodien tāda pirmā dīvainā diena,kad ar visu galā jātiek pašai,un tdg tā bus vienmēr,mazliet nepierasti,jo viss jau bus jādara vienai pašai.

Un,vsp,visi stulbiem jaunumi,uzzinātās lietas utt. tas viss spēj dažkārt tik ļoti izvest,ka maz neliekās.

Un,vēlreiz man ļoti sāp galva,es dzeru aukstu pienu,un viens no maniem šodjenas labākajiem guvumiem,ir mana alga un divi jauni krūštur,izsmeļoši vai ne? da,nē patiesībā sen nebija bijušas tik jaukas dienas,jo visa kā tgd ir diezgan,un prieks par to visu ir vel lielāks.

Un,pēc kādam minūtēm 18,man ir vārda diena. mani mīļākie svētki pilsētā. tiešām. arī viņa visu laiku saka ka būs dzimšanas diena,bet nē,vecāka es paldies dievam nekļūšu,bet nosvinēšu kārtīgi.

un,vsp vis vis vis,viss,cireiz liekas,ka es varētu piepūst balonu ar gaisu,savu elpu un smarzu un saspridzināt un līz ar to kopā saplīstu arī viss pārējais,salūztu mazos gabaliņos un pazustu kaut kur plasajā pasaulē,tā pa vejam,tā neko nevienam nejautājot...bet sasodīs,nesanāk jau nekādīgi..

un,jā. punkts. viss.
es gribu vannā.
es gribu svešu pagātni.
gribu.


citreiz liekas,ka labāk neko nejautāt.

Es varētu uzsprāgt.

Dzīve kā košums...

Un,es atceros savu 15. smieklīgi vai ne? jā,bet tas jau bija jauki.
Ir dīvaini,akd mainās vērtības uzskati un viedokļi,bet mēs augam,ar viedokli,ar uzskatiem ar sapēm ar priekiem,ar visu to ko mēs iemācāmies,mēs zinam kā dzīvot talāk. mēs zinam ko just turpmāk.

Tu jautāsi ka man iet? Es atbildēšu labi. Nepaskaidrojot ne nieka neko tuvāk. Man neintresē pagaidām ar tevi dalīties savā nākotnē. šodien noteikti nē. varbūt pajautā man to rīt?

Ironija ir viena no sāpīgākajākajām lietām mana pasualē. Vnk šīs smiekligās sitācijas,ka viss sagriežas otrādāk,par visiem saviem 180 grāiem,ka tev jau paliek grūti saprast,kur bija novilkās līnijas,kur bija laiks un kur bija sajūtas. Ari smieklīgi vai ne?

Par velu meklēt debesi peklē...
Jā.

Skati mirkļus pēc smaidiem nevis asarām*

Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries.

Un,man šovakar neko vairāk negribās teikt,bet tas jau nekas.

Lai sajuktu prātā*

Un,rīts,ar kafiju ar pienu,un šīm divam dziesmām,no kurām es nespēju atradināties.
Atmiņas,un viss.

Man daudzkas vēl priekšā.

Dažreiz dīvaini apdomājoties,ka kāds spēj radīt kaut ko tik fenomenāli sakaistu.
Un,šis video,tik skaisti un nepiespiesti.

Šodien ir auksti,kā jau katru rītu.

Viss.