Es un sarunas ar sevi.

<3
13.3.13 16:14
Lēnām morāli nobriestu randiņam ar brūtgānu. Man jābūt laimīgai, smaidīgai, jāsmaržo labi un seksīgi jāsmejas, tikpat seksīgi jāspēj uzsmēķēt un skatīties viņam acīs. Un, jā, es esmu iemīlējusies.
Garastāvoklis:: optimistic
Šo ierakstu nevar komentēt.

Amēlija.
12.3.13 19:48
Es nekad, pat savos pārdrošākajos sapņos necerēju, ka pieaugšu. Ka mani nebiedēs vārds attiecības visās tā šķautnēs, ka es nekautrīgi varēšu runāt par baudu, ka es spēšu (ie)mīlēt. Ziniet, es necerēju, ka pazaudēšu to visu nedrošību un stulbumu kā pusaudža pumpas. Un es nekad negaidīju, ka tik šaušalīgi baidīšos. Esmu līdz nāvei pārbijusies, stūrī ietriekta kaķene, kura nagus ieurbusi dziļi paklājā un neiet, nevēlas iet. Bet ceļa (izņemot izkustēšanos) vienkārši nav, jo laiks iet uz priekšu un atpakaļ nokļūt nav iespējams. Es tā vienkārši esmu ļāvusi bērnišķībai un meitenei manī izplūst caur pirkstiem kā smiltīm, un tagad iekšēji krītu pilnīgā, skaistā panikā.
Visļaunākais ir tas, ka es pat neciešu, bet gan esmu bezgalīgi laimīga.
Kur Tu esi, mazo Amēlij? Es ilgojos.
Garastāvoklis:: surprised
Šo ierakstu nevar komentēt.

*
12.3.13 19:40
Galvā caur un caur skan Lančika dziesmas, es smaidu kā Česīras kaķis. Laime un eiforija. Šo dienu es varētu (iz)dzīvot kaut miljards reižu.
Mūzika: Lana Del Rey - Ride
Garastāvoklis:: happy
Šo ierakstu nevar komentēt.

Melanholija.
12.3.13 10:14
Doma vien, ka man šobrīd īsti nav, ko teikt, ļoti biedē. Nav pat īsti, ko domāt. Kādu laiku šī vietne bija vienīgā vieta (diemžēl virtuālā), kur varēju par visiem 100 pročiem runāt patiesību un nemelot pati sev. Laikam vienkārši vēlos skatīties sev acīs caur pakausi un paklusēt.
Un ļaunākais ir fakts, ka vēl aizvien turpinu spītīgi nezināt, vai reālajā pasaulē esmu īstajā vietā, un vai tas, kas ar mani notiek, man patīk, un vai patiesi vēlos tur būt. Ar katru dienu aizvien vairāk pārņem tā vēlme, kuru biju pazaudējusi starp vasaru un niedrēm pludmalē - ka gribu sakārtot pāris mantas mugursomā, iekāpt autobusā un braukt līdz melanholijai, līdz vairs nevarēšu atgriezties.
Un tagad tik ļoti gribu raudāt no laimes un sāpēm, ka nesaprotu, cik sliktāk par šo perfekti labo mirkli vēl var būt.
Mūzika: Lana Del Rey - Bel Air
Garastāvoklis:: melancholy
Šo ierakstu nevar komentēt.

Pie baznīcas es satiku viņu.
10.3.13 16:40
Ar laiku mēs pierodam, ka visas sāpes ir pārdzīvojamas. Ar laiku mēs topam gudrāki un dzīves rūdītāki, mēs saprotam, ka sāpes ir cena par labo un skaisto. Mēs gan vēl aizvien turpinām ciest citu paviršības un baiļu vai negāciju dēļ, tomēr mēs skaidri apzināmies savu esību, savu sūtību. Ar laiku mēs sev iemācām iet līdz pašam galam, tur, kur tālāk vairs nav ceļa, ar laiku mēs aprodam ar savām spējām. Bet tas viss ar laiku, mīļais. Un laika taču nav.
Mūzika: R.Kaupers - Es šodien jūku prātā
Garastāvoklis:: artistic
Šo ierakstu nevar komentēt.

Karma.
9.3.13 19:34
Nekad nevar zināt, kas Tevi sagaidīs, atnākot mājās no jauka vakara ar mīļoto. Tā parasti ir māte-fūrija, kura ir apmierināta ar dzīvi tikai tādos gadījumos, ja nekur neej, jo iziešana vienmēr ir par ilgu, laiks laukā ir pārāk draņķīgs un kompānija neīstā, un, nē, visi tavi argumenti ir nederīgi, jo, kā izrādās, citēju: "Es tevi uzturu". Nu labi... Arī mājās palikšana nekam neder, jo, atkal citēju: "Tu neko nedari". Šo sauc par vienādojumu, kuram nav atrisinājumu. Piemetot vēl to, ka "neko nemācos un vispār neko nesaprotu", kaut arī ar manām atzīmēm varētu glābt visus Eiropas nesekmīgos.
Tikmēr brūtgāns arī nekādā veidā nesaprot mātes satraukumu par mani. Viņš spītīgi pauž savus uzskatus, atstājot mani pilnīgi mēmu. Viņš vēl aizvien pārprot visu tik ļoti, it kā es ar viņu sarunātos zīmju valodā, un es atkal jūtos maza un melna visu šo milzum lielo "personību" priekšā.
Bet ziniet... Tā nu es tagad domāju, kurā kokā labāk iet pakārties, jo, kā jau kaut kad iepriekš rakstīju, mani nogalina tā sajūta, kad jāatvainojas pa riņķi apkārt pilnīgi par neko... Un es saprotu, ka ir tāds cilvēku tips, kuru es nepārprotami sev ar karmu kaut kādā veidā pievelku, sasodīts.
Ak, Dieviņ, dāvini arī citiem cilvēkiem kaut vai drumstaliņu vainas izjūtas! Un iedēsti prāta nostūrī kādu sīciņu idejiņu par to, ka taisnība ne vienmēr ir tikai viņu pusē.
Lai gan, ko tur daudz, es varu palīst uz ceļiem, vai uz sejas, apkaunot un šaustīt sevi vēl kādu laiciņu, never mind.
Šo ierakstu nevar komentēt.

.....
9.3.13 11:42
Mēģinu saprast, kas ar mani dažas pēdējās dienas notiek. Mostos ar temperatūru 38 - 39 grādi pēc Celsija, galīgi pārkarsusi. Iedzeru kādu krikucīti pretsāpju zālītes, kļūst labāk, temperatūra aizlēkā līdz 37, tad jau paliek teicamais 36,6. Vakaros nokrītas līdz 35, tad salstu un drebinos zem divām segām un nekas nepalīdz. Galva reibst, jūtu, ka nervu sistēma ir pieteikusi man streiku.
Ceru, ka tā nav mīlestība, kas tā saērcinājusi manus nervus, citādi jau tuvākajā laikā sajukšu prātā vai kļūšu auksta.
Garastāvoklis:: crappy
Šo ierakstu nevar komentēt.

...
9.3.13 11:02
Un dažreiz es tik ļoti ienīstu visu sev apkārt, it īpaši tajos brīžos, kad jānorij savs pašlepnums un jāspēj bez iemesla pateikt vārds "piedod"... Kaut arī īstenībā nav ko piedot un nav par ko atvainoties.
Šo ierakstu nevar komentēt.

***
9.3.13 08:37
Man patīk tas, kā viņš mani skūpsta - visur. Man patīk aizmirsties, kad esam kopā, divatā. Man patīk, kad viņš lūkojas manās acīs un viltīgi smaida. Ir tik brīnišķīgi kopā ar viņu uzsmēķēt pēc tam, kad viņš man ir dāvājis baudu. Es dievinu brīžus, kad viņš aiz greizsirdības būtu gatavs nogalēt visus pasaules vīriešus. Pats jaukākais brīdis ir tad, kad viņš apklust un uzmanīgi manī klausās - un saprot. Kad smaida, redzot mani ļoti apmierinātu. Un pati labākā garša pasaulē ir viņa garša.
Mūzika: Paloma Faith - Black & Blue (Acoustic Session)
Garastāvoklis:: naughty
Šo ierakstu nevar komentēt.

Klātesošs.
7.3.13 20:00
Tas laikam ir liktenis. Tikpat labi es būtu varējusi taustīties cauri tumsai vēl gadu gadiem, bet... Viņš atnāca. Kā gaišs saules stariņš cauri mākoņu slāņiem. Viņš vienkārši nopūtās, iedvesa man vaigā siltu elpu, satvēra savās spēcīgajās skavās, un es sapratu, cik labi, cik ļoti labi dažreiz ir elpot gaisu uz Zemes.
Ja kādu dienu būtu jāieraksta to sarakstā, ko es gribētu atkārtot līdz bezgalīgai banalitātei, tad šī tur nokļūtu bez domāšanas.
Mūzika: Autobuss debesīs - Liloma dziesma
Garastāvoklis:: good
Šo ierakstu nevar komentēt.

Karalis un lauvassirds.
7.3.13 10:11
Šī diena rit kā laimīgi melanholiska upe, bez nekādas drūmā vai tumšā pieskaņas. Tik sentimentāla un vienkārša es nebiju jutusies jau mēnešiem.
Esmu pilnīgi ieslīgusi mūzikas skaņās, tā mani ir sevī ietinusi un paņēmusi klēpī kā zīdaini. Vienīgi sirds daudzās auļos, līdzīgi jaunam un nešpetnam kumeļam, vai varbūt veselam savvaļas zirgu baram.
Mani ir pārpludinājusi tāda zīdaina, vēsa, viegla, mirdzuma pilna sajūta. Un šķiet, ka no manām asarām varētu izaugt sniegpulkstenītes.
Es gribētu pārdzimt par vilku. Tādu ar pelēku kažoku un gaiši zilām acīm, jo šobrīd līdz eiforijai pietrūkst tikai uz maņām balstīta dzīšanās pakaļ saules stariem.
Mūzika: Sigur Ros - Ara Batur
Garastāvoklis:: energetic
Šo ierakstu nevar komentēt.

Klauns.
7.3.13 09:10
Daždien es viņu tik ļoti mīlu, daždien tik ļoti ienīstu. Viņam blakus ne reizi vien sanāk aizdomāties par to, kas es esmu, ko šeit daru. Bet galvenokārt blakus viņam man vienkārši nav ko teikt, smadzenes ir izslaucītas līdz pēdējam domu puteklītim.

Lai nu kā arī viss iegriezīsies un saplūdīs, pagaidām es esmu mājās, skatos, kā puspavērtajā logā vijas aukstā un karstā gaisa kontrastējošās vērpetes, klausos Toma Grēviņa liktās dziesmas Radio101 un jūtos laimīga. Mūzika ir vienīgais dzinulis, kas liek noturēties pie zemes. Un nemest plinti krūmos.

Taču šodien es viņu laikam mīlu.
Mūzika: The xx – Chained
Garastāvoklis:: calm
Šo ierakstu nevar komentēt.

6.3.13 19:41
Man nepatīk tā lielā, neizmērāmā un neaptveramā "vienalga" sajūta. Vēl man nepatīk, kad tai piepilinās gigantiska "piedrā*t" sajūta. Mhm.
Mūzika: Ūdris&Balode - Beijing Nights
Garastāvoklis:: apathetic
Šo ierakstu nevar komentēt.

Pakalni.
6.3.13 19:13
Ar ko, pie velna, sākt? Šī diena bija tīrā sodība, nu pilnīga un galīga kataklizma, apokalipse un bankrots. Visu laiku savā prātā jutos kā ieslodzītais Azkabanā, tāda nereāla neklātienes sajūta pašai ar sevi. Fū...Tagad tik vien spēju, kā savā nodabā rakstīt tukšus un abdolbītus sms, kuru saturs parasti ir tieši diametrāli pretējs tam, ko es patiesībā domāju, bet tiek saprasts un pārprasts vēl trešajā, ļoti atšķirīgajā nozīmē. Tā nu es te sēžu, drebinos un mazliet jūku prātā, to 100% apmērā apzinoties. Cheers!
Mūzika: Prāta Vētra - Es šodien jūku prātā
Garastāvoklis:: crazy
Šo ierakstu nevar komentēt.

Zvaigznīte.
5.3.13 19:54
Šovakar visnotaļ dedzīgi devos baudas meklējumos. Atradu. Izrādās, ka tā smaržo pēc cigaretēm un viņa mutes.
Es pat šobrīd kārtīgi nespēju sakārtot domas, jo ir atgriezusies mana īstā būtība, kura kādas nedēļas trīs bija izbraukusi no valsts. Šajās nedēļās tā vien šķita, ka kāds "bīda" un ievirza visu tādās sliedēs, kā vajag, nevis tā, kā es pati spētu un gribētu. Jūs pat iedomāties nevarat, kā ir visur atrasties ar prātu, bet darīt kāda gribu... Baisi kvadrātā.
Un beigās izrādās, ka šis "kaut kas" mani tomēr bīdījis pareizā virzienā. Varbūt vairs nevajadzēs stundām rakāties gūglē, lai saprastu vārdu "es tevi mīlu" nozīmi no cita lūpām. Nezinu.
P.S. Māte ir greizsirdīga uz manu brūtgānu. To nu es saprotu gan.
Mūzika: Aisha - Dziesma pustumsā
Garastāvoklis:: hopeful
Šo ierakstu nevar komentēt.

Vecākus pukstus Jaunākus pukstus