|
Kauč kad sen, sen, kad mācījāmies mēs profenē + vēl neklātienē LU, ar Žuku gājām meklēt prakses vietu un piestājām "Veldzē", bija reiz tāda. Ar koktieļiem punčus pielikušas, čāpojām uz BP pusi un preses kioskā taisījāmies pirkt sazin ko... Žuks rakājās, rakājās pa somu - nav maka (bet tas bij apjomīgs, melna samta, vārdu sakot - muķis), tak pēdejo rezi tika manīts "Veldzē" uz letes. Jozām atpakaļ ,protams, nekā, vien atcerējāmies,ka blakus mums sēdēja divi garmataini radieni,tagad teiktu - folkisti, tad - hren`zin`kas. Tātad, čušs... Nauda, summa paredzēta palielam sadzīves pirkumam, studentu karte, vēl kaut kādi sīkumi, krikumi. Pēc nedēļām, varbūt pēc mēneša,kad mūsu miesas pagodināja ar klātbūtnu dzimto Alma Mater, Žuku uzaicina pie dekāna. Iznāca viņa no kabineta sasarkusi un nometa man priekšā savu muķi, izrādijās dekanātā kopš pazušanas dienas šamais stāvējis,ar visu iespaidīgo saturu. Cilvēki gājuši no Vecrīgas uz Fr. Gaiļa ielu... Morāle - neskati vīru no cepures.
|