|
bet man likās gan, ka viņa izmisīgi centās uzzīmēt kaut kādu seju. visas tās fifīgās lietiņas, āķītis somiņas pakāršanai, dažādi lakatiņi pie viena mētelīša, zābaciņi utt. man ļoti atgādina dažas pazīstamas sievietes, kas ļoti piedomā pie tā, kā izskatās, kurām nav daudz lietu, bet visas ir ļoti pārdomātas, sievišķīgas, saskaņotas un tīras ("kak že ti tak možeš, sumočka že grjaznaja"), tas ir simbols kaut kādām saspringtām alkām un bailēm. un tad tie daži teicieni, ko viņa vairākkārt atkārtoja, kā mēdz atkārtot sievietes, kas apzinās intelekta trūkumu, vai varbūt kaut kādas neeksistējošas normalitātes trūkumu, arī lai uzzīmētu seju. "Es neciešu televīziju", "Es kafiju nevaru dzert, ļoti sitas sirds", "Man lūdzu salātus un tēju". Un tad viņas pamet vīriešus aiz bailēm tikt pamestām pirmās, un nav prognozējamas (ņetu ņikakoj stabiļnostji), tad viņas netiek galā pašas ar savām jūtām. vispār tā ir tāda meitene, ar kuru man attiecības nebūtu iespējamas, kuru es varētu tikai mīlēt un raudāt par viņu, jo viņa sāktu skatīties tālumā, kad es sāktu kaut ko stāstīt, un man savukārt saniknotu viņas saspringtā sievišķība.
|