Man pašai savas cigaretes - Pusnaktī

From: anonymous Date: 1. Janvāris 2004 - 20:45 (Link)

A man tāpat bija ar šampanieti. Jau atkal domāju - nu kāpēc gan tāds jādzer. Bet raķetes pa logu, kad skaņu gandrīz nevarēja dzirdēt, izskatījās tīri smuki. :)

(Reply to this) (Thread)

From: maya Date: 2. Janvāris 2004 - 00:27 (Link)

:))
man uz zsv universitāte tādu paciņu pārtikas kā padomju laikos, uzdāvināja. Tur bija piparkūkas un cepumi un vistas rulete ietīta sviestpapīrā un celofāna maisiņā (smirdīga tāda) un tad vēl sovetskoje šampanskoje. Mums tā pudele stāvēja voisu laiku ledusskapī gaidot vakarnakti..t.i. brīdi, kad bez sirdsapziņas pārmetumiem to varēs aiznest ciemos un tur aizmirst. Bet tā pudele biaj viltīgāka..viņa aizmirsās mūsu ledusskapī un šodien es viņu izdzēru kā limonādi, lasot Murakami un skatoties Meiteni, debesis un lidmašīnu..:)
Tā nu ir...:))

Un labulabulabu Tev to nākamo gadu! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: (Anonymous) Date: 2. Janvāris 2004 - 18:12 (Link)

vai Murakami "Norwegian Woods"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: maya Date: 2. Janvāris 2004 - 19:18 (Link)

jā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: (Anonymous) Date: 2. Janvāris 2004 - 19:55 (Link)

;))))))))

(Reply to this) (Parent)

From: teeja Date: 1. Janvāris 2004 - 21:00 (Link)

bet mani, klausoties tas Kungs lai apgaismo savu vaigu pār tevi iekšā un dzirdot blīkšķus aiz loga ārā pārņēma sajūta, ka esmu karā. ka apkārt ir karš, bombardēšana, cilvēki mirst un cieš, bet es - uz pēdējā caurā glābšanas plosta, pretēji jebkurām loģikas prasībām, ka vajadzētu paslēpties zemnīcās.

(Reply to this) (Thread)

From: maya Date: 2. Janvāris 2004 - 00:30 (Link)

Man arī tās domas par karu visu to laiku, kamēr spārga..

Noskatījos šodien "Meiteni, debesis un lidmašīnu"..patika ļoti un nemaz nelikās par samāklsotību tā filma, bet par spēku neizlikties normālam. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: zdv Date: 2. Janvāris 2004 - 11:46 (Link)

Jā man arī tā filma patika :)))

(Reply to this) (Parent)

From: teeja Date: 3. Janvāris 2004 - 13:08 (Link)

man arī patika ļoti un cik savādi manai mammai ar patika
varbūt labāk teikt - nevis samākslota, bet nedroša...tas skats sākumā bārā vispār ir zelta burtiem.un tas, ka viņa nezināja, kādā balsī viņai būtu pareizi runāt.
un kuram tad tajā filmā bija spēks neizlikties normālam? ja tā meitene uz beigām vairs neizlikās normāla, tad tikai aiz izmisuma.un vispār viņas it kā savādā uzvedība man lika ļoti daudz pašai par sevi pārdomāt...ka aiz katra "savāduma" slēpjas kaut kas ļoti nožēlojams. nu parunājam vēl par to visu, lūdzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: maya Date: 3. Janvāris 2004 - 13:42 (Link)

Bet kāpēc Tev viņa likās nožēlojama? Manuprāt, viņa ļoti labi zināja kāda ir un kur ir viņas spēks. Un viņa ļoti labi saprata, kādas ir viņas spēka robežas un šo robežu zināšana darīja viņu spēcīgu. Cik nu cilvēks vispār var būt spēcīgs. :)

Vēl man arī neliekas, ka "savādums" slēpj sevī nožēlojamo.
Nožēlojamais, manuprāt, var slēpties gan hipertrofētā ārišķīgumā (bet man šķiet, ka tā meitene nebija ārišķīga) gan šaplūšanā ar visiem, gan neslēpties vienaldzībā pret savu nožēlojamību.

Jocīgi, bet liekas, ka tai meitenei ar pašapziņu viss bija kārtībā un varbūt atšķirībā no citiem viņai bija ārkārtīgi saasināta izteiktas šaubas par savu eksistenci un tajā pašā laikā spilgta tās sajūta. Tas, ko viņa visu laiku darīja, manuprāt - centās pierādīt sev, ka ir dzīva...Tīri sajūtu līmenī. Tāpēc spēles ar balsi, ar pieskārieniem sev, ar sāpēm u.t.t...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: teeja Date: 3. Janvāris 2004 - 14:28 (Link)

bet man likās gan, ka viņa izmisīgi centās uzzīmēt kaut kādu seju. visas tās fifīgās lietiņas, āķītis somiņas pakāršanai, dažādi lakatiņi pie viena mētelīša, zābaciņi utt. man ļoti atgādina dažas pazīstamas sievietes, kas ļoti piedomā pie tā, kā izskatās, kurām nav daudz lietu, bet visas ir ļoti pārdomātas, sievišķīgas, saskaņotas un tīras ("kak že ti tak možeš, sumočka že grjaznaja"), tas ir simbols kaut kādām saspringtām alkām un bailēm. un tad tie daži teicieni, ko viņa vairākkārt atkārtoja, kā mēdz atkārtot sievietes, kas apzinās intelekta trūkumu, vai varbūt kaut kādas neeksistējošas normalitātes trūkumu, arī lai uzzīmētu seju. "Es neciešu televīziju", "Es kafiju nevaru dzert, ļoti sitas sirds", "Man lūdzu salātus un tēju". Un tad viņas pamet vīriešus aiz bailēm tikt pamestām pirmās, un nav prognozējamas (ņetu ņikakoj stabiļnostji), tad viņas netiek galā pašas ar savām jūtām. vispār tā ir tāda meitene, ar kuru man attiecības nebūtu iespējamas, kuru es varētu tikai mīlēt un raudāt par viņu, jo viņa sāktu skatīties tālumā, kad es sāktu kaut ko stāstīt, un man savukārt saniknotu viņas saspringtā sievišķība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: maya Date: 3. Janvāris 2004 - 14:41 (Link)

:))
Ai, Tu ļoti precīzi to visu aprakstīji tikai man nezinkāpēc tam visam gribas piešķirt kaut kādu piekto, sesto da velns viņu zina kādu dimensiju, kas saucas - domāšana par to, ka es esmu sieviete, ar somiņas tureklīti, ar kafijas nedzeršanu, ar salātiem un tēju ar gandrīz vienlaicīgu "nē, nesatiksiemies", "jā satiksimies". Ar apzinātu sevi, lai arī tā apziņa ir kaut kādās sīkās lietās. Un tajos niekos - lakatiņos, pūdernīcās, somiņās viņa spēj atrast savu brīvību. Jā, man likās, ka viņa ir brīva. Brīva atteikties no lakatiņa, no pūdernīcas un no sevis.

Bet varbūt es visu tikai sarežģu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: teeja Date: 3. Janvāris 2004 - 14:49 (Link)

nu jā, laikam tādēļ mūsu viedokļi arī atšķiras, ka mums abām bez Laročkas iekšā dzīvo arī vēl citas sievietes, svilpastes, neredzamie bērni, Pepijas, Poliannas, Roksannas, Virdžīnijas, Laimdotas, Mikuškinas...:)) tā, tagad jānospļaujas, jāpasaka sev spogulī: Lara tīrā veidā neeksistē, un jāiet būt pašai par sevi. :) es eju slidot, būšu par daiļslidotāju :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: maya Date: 3. Janvāris 2004 - 20:52 (Link)

Jā. Tā jau ir kā Tu saki.
Skatījos filmu un domāju, ka manī daudz no Laročkas un varbūt viss, ko es teicu tikai tāds mēģinājums attaisnot sevi. :)

(Reply to this) (Parent)