Man pašai savas cigaretes - Garā dzīve

About

Garā dzīve

Garā dzīve	8. Dec 2003 @ 21:53

Es nobijos jau pirmajās minūtēs. Tik baisi ir klausīties to kā nakts tumsā veca dvaša un dvaka laužas caur muti, degunu, anālo atveri un miegā murmināšanu. Un tad visas tās smakas un izmisīgā turēšanās pie dzīvības un vienam pie otra.

Izrāde kā gara diena tāda kāda tā ir. Lieta pati par sevi. Tīra un nogurdinoša. Un bez domām, jo vienīgais, kas palicis ir elpot, piecelties, noturēties, baidīties, aizmirst, izciest sāpes, panest izmisumu. Kuškuškuš...drīz tas pāries...kuškuškuš mēs vēl esam dzīvi.

Tas arī viss.

Un kādas var būt domas pēc izrādes par bezdomām?
Varbūt mazliet bail, un negribas tā un gribas kaut kā savādāk, bet visticamāk jau tā. Pēc gadiem piecdesmi. Vai 40.

P.S.
Nezinu kā ar mākslu tāda reālisma un sajūtu dokumentalitātes apstākļos, bet aktieru paveiktais ir meistardarbs.

P.P.S
Smiekliem es tā īsti nevarēju saņemties. Tad es būtu smējusies par to, kurš nevar atsmiet pretī. Varbūt beigās, kad vini paši atļāvās smieklus par sevi, bija vieglāk smaidīt. Bet gaišuma gan nekāda, vai arī tik sīkas druskas, ka nepietiek.

(Un Tu?)

From:	skuka
Date:	8. Decembris 2003 - 22:48

(Link)

Varēja, varēja smieties. Mēs par savu Opi arī smejamies. Tas nav ļauni. Un viņš pats smejas līdzi:)

(Reply to this) (Thread)

From:	maya
Date:	8. Decembris 2003 - 23:00

(Link)

Es zinu, ka nav ļauni, vienkārši man nav tādas pieredzes. Un vēl tas, ka viņi paši nesmējās par sevi..tas kaut kā vēl vairāk nomāca iespējamo jautrības klātesamību. Protams, bija izrādē visādas smieklīgas vietas, vai lietas par kurām parasti smejas, bet man likās, ka tās vairāk tā kā no āra, no jaunības pieliktas. Kā karikatūra varbūt? Tas ir viņi it kā liek par to smietis, bet paši nesmejas. Bet lai es varētu tām smieklīgajām lietām ļauties, man būtu gribējies, lai viņi kā Tavs opis par to pasmietos sevī.

(Reply to this) (Parent)

(Un Tu?)

Top of Page