Zini, man Miera ielai ir tikai 2 stāsti un tie ir ļoti nemierīgi - viens ir Marģera Zariņa , bet otrs - no piedzīvotā kapu kafejnīcā "Baltais spoks". Reiz tur lija asinis...daudz asiņu...un miera pēc tam nebija ilgi. :)
Kārtības sargi mierīgi Uz stūra stāv Nazis guļošam mugurā Mierīgi blāv Mierīgi aiziet kāds Soļi mierīgi klaudz Ak cik gan miera šovakar Miera ielā daudz
nazis sirdī nu saki, kāpēc man miera nav pat tagad?
:) skuka, mīļā...tas ir kā noplūkt zāles stiebru, starp īkšķiem saspiest , mēģināt izpūst gaiļa dziemsu un sagriezt lūpu. - vienkārši sāp :)bet gribas smaidīt