piesvilušās saules melnie stari spoguļojās sarkanās (vai tā bija sarkana?) krūzītes virsmā. tā veidoja izliektu spoguli un 60 grādu lauzumā iespīdēja mayai sejā. maya sajuta vieglu deguma smaku un gandrīz mazliet sarauca purniņu. tad, atcerējusies ezi, iesmējās.
kafijas paliekas krūzītes dibenā aizplūda, sajaukušās ar aukstu, nedaudz hlorētu ūdeni. ļaušu, lai upe mani nes, teica maya, un aizplūda, sajaukusies ar sadegušās dienas oglēm.
Un peldeja Maya starp pussadegusho dienu līķiem, sarkano sari stērbelēm un mazliet iepuvušu ziedu vītnēm...upe viņu nesa un tās krastos dega vēl daudzi sārti...