Man pašai savas cigaretes - Par filmu un pavedināšanu.

From: maya Date: 29. Septembris 2003 - 13:49 (Link)

Atceries, to epizodi ar milici un jautājumu par mīlestību no pirmā acu uzmetiena?

Un runa jau nav par to - vai tā var notiekt patiesība? Jo tā bieži vien viss arī notiek turklāt laikam šajā gadījumā nav nozīmes...viena diena vai gads ir subjektīvi lielumi..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: mrvulfs Date: 29. Septembris 2003 - 14:13 (Link)

nabaga milicis:)
es domāju, ka ar filmām ir tāpat kā ar sapņiem - svarīgas ir izjūtas, ko tevī rada filma. jo - priekš kam tad tu ej tās 1,5h sēdēt? - lai nopirktu kādu drusku izjūtu. un manas izjūtas bija nevis "mazliet (gaišu vai pareizu) skumju", bet īgnums. īgnums tāpēc, ka pseidodokumentalitāte mēģināja man pseido aizraušanos pārdot kā dziļas un patiesas jūtas..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: maya Date: 29. Septembris 2003 - 15:33 (Link)

Manuprāt , tā nebija sliktāka par citām pasaku filmām. :) Nu ar ko tad pelnrušķītes trīs kleitas rieksta čaumalā ir sliktākas par stāstu par pavedinšanu, mīlestību un patiesību? :)
Un es nesaskatīju tur nekādu pseidodokumentalitāti...kultūra kā kultūra - tas ir mākslīga un kultivēta vide un es pat teiktu māksla. :)
Un kāpēc, lai es īgņotos par iespēju saskatīt patiesību pasakainos apstākļos un notikumos? Kuri man, starpcitu, nemaz nelikās tik nereāli. Tad jau Poškusa filmas cilvēki (visi) ir lielāki rūķi, laumiņas un meža dīvaiņi...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: mrvulfs Date: 29. Septembris 2003 - 16:01 (Link)

pasakas, visas kā viens, ir skaistas. arī drausmīgās. (vēl joprojām man atmiņa viena epizode no LR izdotās "kasešu pasaku" sērijas. (biju uzlicis, lai tiktu vaļa no bērna nodarbināšanas) kaut kāds labais tēls satiek vecenīti, kura lūdz ar kaut ko pacienāt - tad iedošot brīnumvamzi. labais tēls padomā brīdi, necienā vis; atņem vecenei vamzi un dodas laimīgs tālāk. brrrrrr) pasakās jau pats sākumuzstādījums ir - tā ir pasaka. bet šei - ka - "tā varētu būt bijis".
es pat nezinu un neesmu tā drausmīgi analizējis savu īgnumu. varbūt tā ir līdzjušana dzimuma kolēģiem. jo tās meičas stervozums bija manāms pašā sākumā:) a šie tā naivi ampelējas..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: maya Date: 29. Septembris 2003 - 16:19 (Link)

Vai tik tas nebūs tevis paša uzstādījums, ka tā tas var būt? Galu galā klausoties/lasot/redzot kādu stāstu saklausām / izlasām / saskatām to, ko tajā brīdi varam..:)

Un kāpēc, Tev liekas, ka viņi bija upuri? galu galā tajā epizodē ar lietu filmas ganrīz beigās, viņi dzirdēja tieši to, ko gribēja dzirdēt. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: mrvulfs Date: 29. Septembris 2003 - 16:36 (Link)

protams, ka uz katru parādīmu mēs katrs skatāmies caur savu prizmu. un "tā nevar būt" vispirms nozīmē to, ka tā nevar būt ar mani un tikai pēc tam, ka tā nevar būt ar vidējo statistisko personu:)

a upuri viņi bija tāpēc, ka dienas garumā viņus apcēla viltīga stervoza būtne, lai padarītu sev dzīvi vieglāku. un tas, ka viņa sevī atrada dažas cilvēcības drupačas bija tikai noguruma izraisīts vājums. un labie vārdi bija vienkārša samaksa. tikpat perfekti iedarbīga un precīza kā pārējās manipulācijas. lai ko viņa patiesībā nedomāta, ka saki tu - viņi dzirdēja tieši to, ko gribēja dzirdēt.

(Reply to this) (Parent)