Vai ne? Man bija līdzīgi šorīt, nūjojot pāri tiltam pretī saules uzlēkšanu gaidošām debesīm toņos no silti zila līdz dūmakaini violetam un skatoties uz lieliem putnu kāšiem, kas devās uz ziemeļiem. Tāda mirklīga, dziļa pateicība. Ai, vizbules un māllēpes. Es vēl knapi savas pirmās sniegpulkstenītes redzējusi un vakar ar dzeltenu tauriņu saskrējusies.
Jā. Dziļa pateicība. Ar mieru. Tauriņi gan vēl nav manīti, bet pirmā muša brīvajā lidojumā jūras krastā gan. Piefiksēju, ka ļoti priecājos redzot arī mušu.