| 2. Septembris 2003 - 12:37 |
|---|
Es vēl pilnīgi neko neesmu lasījusi RL, bet vakar, zināmajā koncertā, vērojot 4 bērnus: mūsējos un L draudzeni, un mūs pašus, man radās tāda miglaina nojauta, proti: lai arī pieņemts uzskatīt, ka sievietes ir jūtīgākas, emocionālākas u.t.t., un tādas viņas laikam arī ir, tad tomēr no otras puses viņas ir tik daudzkārt vienkāršākas - ar vienkāršību saprotot dabiskumu, atvērtību un tml. (atvainojos par neprecīziem apzīmējumiem, ļoti steidzos). Tie mūsu puiši, gan mazie, gan, iespējams, arī lielie, salīdzinot ar meitiņām, ir tik samežģīti, samocīti, kaut kādu kompleksu/ambīciju plosīti un iekšējas, ar ārēju bravūru maskētas nedrošības lauzīti... varbūt tāpēc, ka viņiem visu laiku ir kaut kam jābūt, sevi kaut kā jāpierāda, jāapliecina... oi - murgaini, miglaini, bet, es ceru, ar intuīcijas palīdzību vismaz sievietes sapratīs, par ko es te runāju...
|