|
| 26. Feb 2011 @ 15:19 |
---|
No rīta saraudājos klausoties Keidža 4.33. Nenormāls mīļums un ticība labajam. Tajā, kā klausītāji kolektīvi klepoja pauzē starp pirmo un otro daļu. |
Man tieši vajag kko "mīļumam & ticībai" savādāk var just, ka kkas galīgi nav. & tāpēc klausos Keidža 4`33 (arī) Varbūt ir vēl kāda ideja "mīļuma & ticības" idejai? :]
|
From: | maya |
Date: |
26. Februāris 2011 - 22:20 |
|
|
|
(Link) |
|
piem. Evgēņija Dogas valši. :) viņi gan tādi skumji.
es biju dikti pārsteigs, kādu iespaidu 4.33 atstāja uz mani. vienkārši strādā.
|
From: | maya |
Date: |
26. Februāris 2011 - 22:19 |
|
|
|
(Link) |
|
jā. tas patiešām ir jocīgi. pat par spīti klusajam, balsī neizteiktajam līgumam starp mūziķiem un klausītājiem par spēles noteikumiem, tajās minūtēs tomēr notiek kaut kas, kas ir ārpus konvencijām. un pat tas līgums liekas cilvēcības pilns.
jā, un kas joprojām nav skaidrs, — kur pazūd konceptuālās mākslas sājums. jo īstenībā viss uzstādījums ir caur un caur sadomāts. bet, iespējams, akadēmiskās mūzikas establišments ir tik stabils, ka lielākā daļa no mums tiešām nekad nav mēģinājuši uz to paraudzīties no citas puses.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |