Nakts no sestdienas uz svētdienu - visas zvaigzes Marsu iesakitot, debesīs pār Miķeļtorņa jūru un mežu. Ilgi peldu uz muguras mierīgi gludajā ūdenī un skatos kā krīt zvaigznes. Citas izgaist tikai ieziboties, citas atstāj aiz sevis mirdzošu švīku. Manas ausis plīv ūdenī un ļoti labi var dzirdēt savu elpu - lēna ieelpa un krūtis iznirst, izelpa un ūdens sakļaujas virs manis. Rokas kā ūdenszāles pieskaras gurniem, tad aizviļņo sānis. Tā laikam jūtas putni. Ir tikai debesis un sava ķermeņa apziņa viegla. :)
Bet nākamajā dienā pirmo reizi šovasar guļu smiltīs un klausos viļņus. Esmu dzīva. :) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
