|
Labrīt!
aiaiai, cik žēl par @!
Bet palikt nevar nekad. Un tās mazās aiziešanas droši vien, ka tāds labs trenniņš, tad ja domā līdz. :)
kaut varētu tos sajūtu mirkļus savākt, ietīt avīzēs, tā lai nesaplīst, un pēc tam rūpīgi izsaiņot, savirknēt kā krelles, kā ogas uz smilgas, kā grāmatas plauktos, kā matus bizēs, kā notis, kā otu ceļus, kā burtus, vai palaist vaļā kā putnus debesīs, kā zivis jūrā, kā sapņus, kā dūmus, kā miglu, kā balonus vējā.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}