aiziet |
aiziet | 1. Aug 2003 @ 10:43 |
---|
pamosties saprast, ka ir lietas, kas notiek priekšpēdējo reizi mūžā mazliet nomirt nē, saņemties aiziešanai nē, nesaņemties ieklausīties tieši šī sētnieka slotas švīkstēšanā, ieskatīties, tieši šīs rīta gaismas kustībā pa sienu, atvadīties no liepām aiz loga, pieķert sevi domās urbinām ar pirkstu izdrupušo apmetumu sienā, ar kāju īkšķi pacelt kustīgo parketa dēlīti, pamēģināt kā pirmajā reizē iebrist virtuves neprātīgo krāsu jūklī, noglāstīt vannu čuguna veco uz kājiņām (kas ar tevi notiks vecenīt? un gribu ņemt tevi līdz), neskatīties acīs plauktiņiem, jau pamestiem, pasmieties par kaķi, kurš noslēpies skapjaugšā kaut kā nelāga nojausmās, aiziet. |
|
From: | skuka |
Date: |
1. Augusts 2003 - 11:09 |
|
|
|
(Link) |
|
Labrīt:) Aiziet ir sāpīgi, bet arī skaisti. Nevar vienmēr tikai palikt:) Vakar uzrakstīju Tev @, bet sūtīšanas brīdī pārtrūka i-neta sakari, un šoreiz patiešām vēstule izputēja:)
|
From: | maya |
Date: |
1. Augusts 2003 - 11:19 |
|
|
|
(Link) |
|
Labrīt!
aiaiai, cik žēl par @!
Bet palikt nevar nekad. Un tās mazās aiziešanas droši vien, ka tāds labs trenniņš, tad ja domā līdz. :)
kaut varētu tos sajūtu mirkļus savākt, ietīt avīzēs, tā lai nesaplīst, un pēc tam rūpīgi izsaiņot, savirknēt kā krelles, kā ogas uz smilgas, kā grāmatas plauktos, kā matus bizēs, kā notis, kā otu ceļus, kā burtus, vai palaist vaļā kā putnus debesīs, kā zivis jūrā, kā sapņus, kā dūmus, kā miglu, kā balonus vējā.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |