Tad tu uz brīdi kļūsti līksms un ceri,
ka nu piepildīsies tas,
tas viss, ko tu tik ļoti vēlies, kaut gan
tu Augustam tik bieži daudz ko pārmet, -
pirms četriem mēnešiem tu biji pārskaities uz Augustu par to,
ka tavās zemeņdobēs pameta viņš tukšas vīna mucas,
pirms gada aizņēmās un tad vairs neatdeva
to pašu asāko no visiem taviem cirvjiem!
Bet vēl pirms diviem, braukādams pa mežiem,
bij pazaudējis tava divriteņa kreisās kājas pedāli
un vēl arvien nav atradis to! Tomēr
tu ļoti priecīgs jūties, tad kad Augusts
pie tevis iegriežas. Jo patiesībā gaidi
arvien tu viņa ierašanos.
Tu reizēm pārmet Augustam gan to, ka viņš nav nelaimīgs,
gan to, ka karsta vīna pārdošana vispār
ir ļoti bezjēdzīga nodarbība, vēl
tu pārmet viņam to, ka pametis viņš savas sievas,
pats nezin, cik tam bērnu, ka meitenes labprāt
tam dāvā zemenes ar pienu, vēl tu pārmet viņam,
ka brauc ar sava karstā vīna mucu viņš tavā mežā –
Gobi tuksnesī – kur jau tāpat trūkst ūdens.
Špicbergenas eskimosi pēc viņa apciemojuma
pat trīs vai četrus mēnešus vairs nekurina krāsnis!
Tu pārmet viņam to, ka bada gados viņš
pārdevis ir vīnu,
kaut gan tas patiesībā bija nevis vīns,
bet degvīns,
ko pasniedz karstu un pēc garšas
tas ļoti līdzīgs liķierim! Nu lūk.
Tu patiesībā pārmet Augustam to visu,
ko pats tu vēlētos, bet nespēj paveikt. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
