Akmeni, kas katru cilvēku padara neredzamu, tiklīdz to ieņem rokā, var dabūt, kad izņem jaunu bezdelīdzēnu no ligzdas un to redzamā vietā izplēstiem spārniem pienaglo pie sienas. Nu atskrien liels pulks bezdelīgu un izsmej pienaglotā bezdelīdzēna vecākus, ka tie ļaujot tā mocīt savu bērnu. Nevarēdami ciest tādu izsmiešanu, vecais bezdelīgu pāris aizskrien uz jūrmali un pārnes brīnuma akmeni, kuru tad ieliek pienaglotās bezdelīdziņas knābī, lai to nevar redzēt. Tiklīdz pienagloto bezdelīdziņu nevar redzēt, jātausta starp naglām sienmali un jāizņem akmens no knābja. Cilvēku, kuram tad akmens rokā, neviens nevar redzēt.
/K. Ķuze, Annas muiža./ |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
