Manī bailes no tā, ka nav ar ko mierināt. Mierinājums jau vispār gandrīz bezjēdzīgs pasākums, jo nāk no prāta. Bet asaras visbiežāk prātu nesadzird. Un vēl...nemaz negribas mierināt...nu tā kā parasti to dara...gribas pateikt par nāvi tā, lai arī raudāšana nebūtu no izmisuma. Bet laikam nevaru.