iekritu rāmā zālē pie daugavas, vilnīši skalojās ausīs un es sīkiem kukaiņiem silts kalns, usnes sadūra pēdu un nātres mazās iekodās eloknī. tik sen nebiju bijusi viena. nervu gali kā baltas nezāļu saknītes iezemējās krastā un piesēja mani pie saules. deguns nodega sarkanām liesmām.
ak dievs, cik daudz manī tagad siltuma. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
