mmm, paldies par sainformēšanu:) negribas jau arī tā pārlieku aizrauties - tā, lai jaunie zaļie draugi nekļūst traucējoši mājiniekiem, turklāt allaž mani ir biedējusi tā piķēšana, tāpēc sliecos uz sīpoliem. Iedomājos to kā tādu idealizētu pārbaudījumu savam vīrietim - braucu prom uz kādu laiciņu, atstāju viņam mājās krokusa sīpolu podiņā, un puķes liktenis kļūst par uzticības rādītāju manā prombūtnes laikā.
ai, sviestu sarakstīju, laimīgu jauno gadu, Maya! :)