Man pašai savas cigaretes - Komentāri

pie lielā un skaļā pusdienu galda pavēroju omīti. viņa sēdēja galda galā, ar pakausi gandrīz skarot televizora ekrānu, kurā rādīja kaut kādus džinglbellus. viņas izteiksme ilgi ilgi nemainījās - viņa tikai klausījās un skatījās uz mums visiem, sejā viņai nebija ne īsti smaids, ne arī kāda no nopietnām izteiksmēm - tāda neskaidra lūpu un acu kaktiņu kofigurācija, kas brīžiem radīja iespaidu, ka viņa vispār nav pieslēgusies, bet brīžam atkal - ka viņa ir pieslēgusies kaut kam tādam, kam mums vēl tālu.

apmēram minūti man skaties aizklīda kaut kur citur, bet, kad atgriezās pie omes, viņa pāri visam garajam galdam rādīja man augšup pavērstu īkšķi un plati smaidīja.

un tad arī man pieleca.