Šodien meitēns apslimis. Liela temperatūra un klepus. Visu dienu lēni un mierīgi pa māju. Lasijām Lielo Rūķu enciklopēdiju, rēķinājām, gulējām cieši apskāvušās, zīmējām. Dzērām daudz ūdeni. Visām šīm mazajām lietām pēkšņi ir liela nozīme.
Paspēju arī pārmontēt skaņu Andžoņa rakstītajam Parīzes ambientam, pieliekot pirms astoņiem gadiem Parīzes ielās ierakstītās šūpuļdziesmas.
Limbažu vidusskola grib ne tikai redzē, bet arī dzirdēt Parīzi no laika, kad baiļu bija mazāk. Kas to būtu domājis, ka klīšanu pa Parīzi pidžammā, tagad varēs tulkot politiski. Pirmais no šodienas skatiem nofotografējās ar vakardienas tumsas bildei uzlikto garo slēdža laiku. It kā sniegs. It kā gaisma. It kā viss būtu labi. Pirms nedēļas šajā irbeņu krūmā viesojās milzīgs bars ar zīdastēm. Dažas ogas palikušas. Nu re. Tagad pat par vienkārši skaisto nevar uzrakstīt, lai nesanāktu politika.
|
