|
Rīts un vakars. Pēdējie lodziņi gaismas / tumsas spēlēs. Varbūt kāds zina, kur rīt Vidzemes pusē svin saulgriežus?
|
|
Prokarstinācijas viens no augstākajiem punktiem. Jau piecas stundas nespēju sākt darīt to, kas jādara. Toties aiz loga sudrabiņa lietiņš lija.
|
|
Šodien aiz loga pelēks. Vakar uztaisīju olu liķieri un uzcepu šokolādes kūku ar mellenēm un apelsīniem. Bija vakars ar dziesmām un pat valšiem sešu pāru izpildījumā rūmē starp plīti, galdu un dīvānu. Tāda aizlaiciska sajūta. 
|
|
Ne tumsa, ne gaisma. Apkārt tik daudz muļķības un stulbuma. Mēs laikam esam nokavējuši to brīdi, kad idiotismu vēl bija iespējams apsaukt. Tagad patiešām jebkura saprāta balss izklausās pēc augstprātības, šķiet ka tā to formulēja Vents Sīlis.
|
|
Gaisma iekšā ārā. Esmu uzņēmusies dažādus blakus darbus, kas no vienas puses nes naudu, no otras arī sagādā prieku, tomēr atņem laiku svarīgajam. Turklāt. Ja tā pavisam godīgi, nu varēju es bez viņiem iztikt. Kaut kāda darbu negause. Rezultātā svarīgais paliek gauss, bet es nervoza un bēdīga.
|
|
Es nezinu, kāpēc man visu mēnesi pasaule laukumos rēgojas, kuru centrā vientuļas laternas. Re. Arī šodien pa virtuves logu. Melnais un tas, kas uz balto pusi. Jau kuro dienu prokrastinēju scenārija rakstīšanu. Uzrakstu pāris rindiņas, dzēšu ārā. Nekas nepatīk. Viss liekas nepareizs. Viss liekas sadomāts.
|
|
Šodien piecas no gaismas stundām pavadīju ceļā. Saule māk piešķirt dramatismu mirdzoši miglainiem sarmas laukiem, puteņu vērpetēm, krusas gāzēm, tintes mākoņiem, spilgtiem pustoņiem, kaiju vēderiem, ezeru klajumiem, logu melnumiem, lietus šlakatām.
|
|
Te šīrīta saullēkts uz asfalta aiz guļamistabas loga.
|
|
Dienās, kad esmu Rīgā, neko nofotografēt neizdodas, tāpēc veidojas mana adventes kalendāra tumšie lodziņi. Varu tik izstāstīt, ka LNB garderobē, ar sava mēteļa nodošanu, pārtraucu sarunu strap garderobistēm brīdī, kad viena no viņām teica: "Man vislabāk garšo upeņu šņabis un brūkleņu šņabim arī nav ne vainas." Otra iebilda: "Nē, es šņabi iedzert nevaru, es tikai vīnu!". Bet pirmā turpināja draudzeni iedrošināt: "Bet tu pagaršo, pagaršo, tas upeņu ir baigi labais".
|
|
Šodien fotografē Mare. Aiz loga nekas nenotiek tāpēc izgudrojam notikumus mājās. Ieradusies lielā sarkanā zoss. Es arī domāju, ka jābāž vien tas maiss galvā. Nav ko. Visa tā ņemtne ap jauno valdību, Mārītes Seiles mešanu ārā no IZM, Hermanis u.c. dzen depresijā.
|
|
Pēdējās trīs dienas vai nu Rīgā vai citur kur. Bez fotoaparāta un mājas loga. Tāpēc tāds pārrāvums gaismas un tumsas spēļu sērijā.
Bet re ku te lielā lapegle aiz guļamistabas loga, kurš ir tik nelīdzens, ka pasaule aiz tā nepakļaujas fokusam.
Bet viens no tādiem realitātes fokusa stāstiem man gadījās pirmdien, kad filmējām XX ceļu mājās. Bijām ar operatoru izrēķinājuši tādu atspīdumu kadru divos lielos logos. Ka tie ir apbedīšanas biroja logi, kadrā redzēt nevarētu. Būtu tikai atspīdums. Izstāstu XX, kā viņam jāiet, kur būs operators. Viņš saka: "Šitas tak zārku veikals." Es saku: "Nu, to jau redzēt nevarēs." Viņš saka: "Tas jau labi, ka šitā veikala logos tie atspīdumi, te mēs dēlam zārciņu pasūtījām."
|
Ziemsvētku katuss šogad noziedēja augustā. Lampas atspīdumi tēlo divas saules. Ārā turpinās pelēka vētra un lietus. Bērns slims, bet priecīgs.Vakarā jābrauc uz Rīgu izpētīt rītvakara filmēšanas vietas un tumsa. Šodien īso teikumu diena.
|
Šodien meitēns apslimis. Liela temperatūra un klepus. Visu dienu lēni un mierīgi pa māju. Lasijām Lielo Rūķu enciklopēdiju, rēķinājām, gulējām cieši apskāvušās, zīmējām. Dzērām daudz ūdeni. Visām šīm mazajām lietām pēkšņi ir liela nozīme.
Paspēju arī pārmontēt skaņu Andžoņa rakstītajam Parīzes ambientam, pieliekot pirms astoņiem gadiem Parīzes ielās ierakstītās šūpuļdziesmas.
Limbažu vidusskola grib ne tikai redzē, bet arī dzirdēt Parīzi no laika, kad baiļu bija mazāk. Kas to būtu domājis, ka klīšanu pa Parīzi pidžammā, tagad varēs tulkot politiski. Pirmais no šodienas skatiem nofotografējās ar vakardienas tumsas bildei uzlikto garo slēdža laiku. It kā sniegs. It kā gaisma. It kā viss būtu labi. Pirms nedēļas šajā irbeņu krūmā viesojās milzīgs bars ar zīdastēm. Dažas ogas palikušas. Nu re. Tagad pat par vienkārši skaisto nevar uzrakstīt, lai nesanāktu politika.
|
|
Tā jau ir. No tām bildēm nekā nav. Bet ir piecas minūtes, kurās notiek blēņošanās un vienlaicīgi mirkļa apzināšanās. Un tas ir labi. Reku aiz loga ir vētra, kuru nevar redzēt. Tur aiz loga ir arī elektrība, bet tās nav mājā. Pazuda un viss. Tad uz sekundi parādījās. Tad pazuda. Bija pazudusi kādu laiciņu. Tagad parādījās. Tā tā gaisma ar tumsu spēlējas.
|
|
Šodien Limbažu ģimnāzijā liku pie sienām senās "Pasaku par bezmiegu" bildes un tekstus. No tāltālā 2007. gada. Bērni iet garām un saka "Eu, riktīgi stilīgi! Mūsu skola kļūst skaistāka!". Ka esot smuki, atzina arī apkopējas. Ko domā pārējie uzzināsim otrdien, kad izstādes atklāšana. Es, protams, priecīga. Man tās bildes stāvēja garāžā. Un cik vēl daudz Latvijas mākslinieku darbu stāv darbnīcās, bēniņos, noliktavās, bet Latvijas skolās uz sienām tikmēr tik daudz brīvu vietu.
Aiz guļamistabas loga tumsa gaismu apēdusi.
|
|
2. decembris. Laikapstākļu vērotāja piezīmes. Pirmā varavīksne novērota - 8:45 Cēsīs. Pilns loks, izteikti spilgta. Otrā - 12: 25 ,Valmierā. Pusloks, bāla. Trešā 13:05, Valmierā. Stāvus gāja debesīs, spilgta.
Pa guļamistabas logu šobrīd atkal tumsa ar gaismu mijas. 13:50.
|
Paldies,  Lara par domu vērt savus Ziemassvētku gaidīšanas kalendāra logus katras dienas bildēs. 1. decembris. Gaisma ar tumsu mijas deviņos no rīta vannasistabas logā. Baltais bruņinieks pīpē.
|
|
|
