Pavasaros
zem zem
skan tik jokains balss,
mimmic grib raktes louka.
Mimmiš lien
zem sīpolpuķ
dobs un
izdzen tulps āra
rīt dzeltena gaisma.
Katram mimmišam sou puķ,
katram puķem sous mimmic.
Kad pumpur i vaļa,
viņč uzrodas tik rosiks un smuks,
vienalg, ko tu papras,
mimmic izdar.
Mimmišam vel i jāpagaid.
Kad viņč nāks,
pirctaša būs narciss,
būs lakac, vīkšķs,
kriksic zaļo ziep,
pircdviels,
viens miezic un korķtaisamais.
Kapec tas iet tik ilg?
Narciss vilcinas tapec,
ka baidas, vai vispār tiks louka,
kad tiks,
piepildis, ko solijs.
Heli Lāksonena Guntara Godiņa atdzejojumā
UPD
Man patīk, ka tik vienkārši un mani netraucē valoda (pamēģiniet to izlasīt t.s. literāri) un pats galvenais - man ir sajūta, ka tas nav stils, bet darbs, kurā neviens neizliekas, bet dauzās un ir nopietns un smejās . Es neesmu redzējusi ne cepurītes, ne lasījusi komentārus, es tikai paņēmu grāmatu agrā rītā un sapriecājos. Bez aizdomām pret pasauli un cilvēkiem, kas tajā. Tas nu tā - komentārs no provinces.;) |